Novembra pēdējās dienās Latvijas reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika dota iespēja viesoties Briselē pie Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres pēc viņas ielūguma, lai klātienē gūtu ieskatu EP darbā, kur top likumi un lēmumi, kas ietekmē ikkatru ES dalībvalsti.
Šāds brauciens bija iespējams, pateicoties EP deputātu tiesībām katru gadu pie sevis darbā uzņemt ciemos 100 cilvēku no savas pārstāvētās valsts. Iepriekš pie Ineses Vaideres ir viesojušās „Latvijas Avīzes" konkursa „Sieviete Latvijai" laureātes, čaklākie bibliotekāri, Latvijas olimpiskie medaļnieki, skolotāji utt.
„Slavenais" reiss
Paredzētā divu dienu programma gan tika nedaudz patraucēta, jo žurnālisti bija to „laimīgo" lidmašīnas pasažieru vidū, kas 29. novembrī trīs stundas lidoja virzienā Rīga-Rīga. Jau pirms pacelšanās tanī pirmdienas rītā šķita dīvaini, ka ļoti ilgu laiku netika aizvērtas lidmašīnas Q400Next Gen durvis, kā rezultātā biznesa klases pasažieriem pat tika nestas siltas segas, jo šīs sēdvietas atrodas vistuvāk durvīm un rīts bija ļoti auksts. Pēc vēl 20 minūšu gaidīšanas uz skrejceļa mūs uzrunāja lidmašīnas kapteinis un informēja, ka maziņā lidmašīna, kurā atrodas 73 pasažieri un 4 apkalpes locekļi, ir pārāk smaga, tāpēc jāizsēdina daži pasažieri. Vēl joprojām nezinām, pēc kāda izvēles principa, taču turpat, teju vai skrejceļa vidū, tika izsēdinātas trīs sievietes. No malas gan neizskatījās, ka viņas varētu būt iemesls pārmērīgam lidmašīnas svaram, taču kapteinis ar rezultātu, acīmredzami, bija apmierināts, tāpēc drīz vien pacēlāmies gaisā. Varēja būt aptuveni pulksten 7, kad mūsu skatam visā godībā pavērās laternu un automašīnu lukturu gaismām izgaismotā Rīga un oranžs jo oranžs saullēkts pamalē. Skaisti.
Celšanās tik agrā rīta stundā darīja savu, tāpēc lielākā daļa pasažieru jau laidās snaudā, kad salonā atskanēja kapteiņa balss: „I have another bad news…"* Izrādījās, ka tehnisku ķibeļu dēļ turpmākā lidojuma laikā nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo spiedienu lidmašīnā, tāpēc izlemts doties atpakaļ uz Rīgas lidostu. Kas jādara, jādara. Pēc nepilnas pusstundas atkal bijām virs Rīgas. Redzams, ka galvaspilsētā rīta rosība jau uzņēmusi apgriezienus. Taču mums, kā atklājās, vēl laiciņš jāpariņķo virs Rīgas, lai nodedzinātu degvielu. Žurnālistu grupa šīs ziņas uzņēma samērā normāli, savā starpā pat pajokojot par neticamajām apstākļu sakritībām un izsakot minējumus, kā jutīsies tie nedaudz iereibušie tūristi, jaunieši, kas aizmiguši ciešā miegā jau pie pacelšanās, pēc tam, kad apjautīs – pēc trīs stundu lidošanas viņi ir atpakaļ Rīgā. Bailes pārņēma tikai tajā brīdī, kad lidmašīna taisīja jau nez kuru pagriezienu, lai veiktu lokus virs Rīgas, vai arī kad gaisā esot tika izlaistas šasijas. Tajā brīdī šķita, ka tas tiek darīts tāpēc, lai, lidmašīnai nokrītot, pirmo triecienu saņemtu riepas. Tikai vēlāk uzzināju, ka tādā veidā ātrāk patērējas degviela. Galu galā nosēdāmies Rīgas lidostā, katrs pasažieris saņēma voučerīti brokastīm lidostā uz airBaltic rēķina, kā kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Žēl vienīgi, ka par tādu summu knapi sanāk mazā minerālūdens pudelīte, jo cenas kafejnīciņās ir pamatīgi uzskrūvētas. Izjaukti dienas plāni, nokavēti lidojumi ar pārsēšanos, garām palaistas biznesa tikšanās, viens žurnālists no mūsu grupas pat atsakās otrreiz sēsties lidmašīnā un dodas pa taisno mājās, kamēr mēs, pārējie, gaidām, kad tiks sagatavota cita lidmašīna (šoreiz boeings) – bet vismaz esam nosēdušies „vienā gabalā". Nākamais pārlidojums norit bez aizķeršanās, un pusdienas laikā beidzot esam ieradušies Briselē.
Var saprast, ka dzīvē gadās visādas ķibeles, taču kā cilvēkam no malas, kas nav saistīts un nepārzina aviāciju, tomēr nav skaidrs – ja lidmašīnas iepriekš tiek sagatavotas pirms pacelšanās (tā tomēr nav parasts velosipēds), tāpat arī pasažieru skaits ir paredzams, jo biļetes tiek pirktas iepriekš, un bagāžai ir noteikti limiti, kā var tikai īsi pirms pacelšanās atklāties, ka lidmašīna ir par smagu? Pēc līdzīga incidenta svētdien, kad uz Briseli neaizlidoja arī labklājības ministre Ilona Jurševska, tika paziņots, ka Q400Next Gen lidmašīnām ir konstatētas ražotāja īpatnības. Lai gan lidmašīnas ir iegādātas jaunas un salīdzinoši nesen, pastiprināti jāpievērš uzmanība, vai tām ir aizvērtas durvis.
„Darbs ir interesants"
Lai vai kā, esam Briselē. Mūs sagaida Ineses Vaideres asistente Zane Geidmane, un mēs dodamies uz vilcienu, kas 13 žurnālistu grupiņu aizved līdz pilsētas centram. Kad ierodamies EP, tur sagaida drošības kontrole, kas ir teju vai tikpat nopietna kā lidostās. Uzlīmītes pie apģērba jātur redzamā vietā, fotografēt un filmēt var tikai tad, ja ir izņemta attiecīga atļauja – tas viss mums ir, tāpēc sekojam Zanei EP labirintos. Šeit viņa strādā otro gadu un pārzina milzīgo ēku, taču, pamanot mūsu apmulsušos skatienus, atzīst, ka arī viņa iesākumā no vienas tikšanās uz nākamo devusies skriešus, jo pa vidu bija jāierēķina iespēja apmaldīties.
Iekārtojamies konferenču telpā, un drīz vien nāk arī smaidošā Inese Vaidere, kas, kā izrādās, arī gandrīz paspējusi uz mūsu reisu, taču beigās izlidojusi ar vēlāku reisu. Bieži pārlidojumi un pārdzīvojumi, kas ar tiem reizēm saistās, viņai ir teju vai ikdiena.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 09.12.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
AUTORES foto