Ziemas un saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunus, kas nāk.
(M. Čaklais)
Vecums – sarežģīts, pretrunīgs dzīves posms. Vieni vecumu uzskata par slimību un nespēka laiku, citi savukārt domā, kā pavadīt šo dzīves posmu. Decembris –
pēdējais gada mēnesis, lai varētu vērtēt un sniegt kaut nelielu informāciju jums, lasītāji.
Sociālās aprūpes centrs (agrāk – pansionāts „Ērgļi") darbību uzsācis jau tālajā 1961. gadā. Šodien aprūpes centrā mājvieta ir veciem, slimiem un vientuļiem ļaudīm no Ērgļu, Madonas, Ogres un Rīgas novada, te tiek nodrošināta aprūpe.
Kas ir aprūpe? Aprūpe ir vecākā no mākslām un jaunākā no zinātnēm, īpašs pasākumu komplekss, lai nodrošinātu nepieciešamību pēc pašaprūpes, un tas palīdz cilvēkam saglabāt dzīvību un veselību, aizsargā no slimības un ievainojumiem vai palīdz „sadzīvot" ar tiem. Aprūpe kā māksla ietver radošu pieeju savam darbam, iemaņas, iztēli, spēju sevi ziedot citu labā un mīlestību pret savu darbu. Kā jebkura māksla, aprūpe prasa iejūtību, ietver ilgstošu saskarsmi ar cilvēkiem, kuri tiek ārstēti, kuri cieš un pat mirst. Aprūpe ir darba lauks, aicinājums, nodarbošanās.
Sociālās aprūpes centram ilgākā laika posmā ir bijušas iespējas nomainīt jumtu, logus, veikt telpu un koplietošanas telpu kosmētisko remontu, ierīkot cilvēku pacēlāju uz 2. stāvu, izremontēt ēdināšanas bloku, ēdamzāli, uzstādīt mūsdienām atbilstošas iekārtas, labiekārtot teritoriju, piedalīties Hipotēku bankas rīkotajā projektā un to realizēt, radīt vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jāsaka paldies draugiem no Vācijas un Holandes, kas palīdzēja, kad tas bija nepieciešams.
Cilvēkiem ir vajadzīgi svētki, un tādi mums bija, iepriecināja. Ziemassvētku priekšvakarā tā gribas kaut ko neparastu, vienkārši pateikt paldies visiem, kas to radīja.
2010. gadu sagaidījām ar tematisku izstādi „Tīģeris", kas pārliecināja, ka sācies Tīģera gads. Inese iedrošināja iemītniekus savām rokām izgatavot sveces: „Nebaidieties, tas būs interesanti, Gaidiņ, Irmiņ, Andri…" Viegli pavadītas stundas sarunās, smieklos pie kūpošas tējas tases. Bērnudārza „Pienenīte" audzēkņi tiek gaidīti īpaši, jo audzinātājas, vadītāja mūs apciemo vairākkārt, sniedzot koncertiņu un dāvinot pārsteigumu.
Par iemītniecēm un darbiniecēm 8. marta svētkos parūpējās Jāzeps, dāvinot ziedus. Gaidot pavasari, Lauteres kultūras nama tradīciju ansambļa „Mežābele" izpildījumā klausījāmies dziesmas, bet TLMS „Ērgļi" veidoja rokdarbu izstādi, kas bija pārsteigums pašmāju rokdarbniecēm.
Lieldienu laikā garām neaizgāja Inese ar „Pulgosniešiem", kristīgo jauniešu nometnes dalībnieki no Vestienas. Vairākkārt veidojām darbiņu izstādes „Krāsu raibumiņi", kas apstiprināja, ka krāsot var radoši, iedvesmojoši, ka izkrāsot dažādus zīmējumus ir īsti piemērots darbības lauks Andrim, Erikam, Robertam, Jurītim, Rutai, Sofijai, Veltai, jo krāsojām dažādās grūtuma pakāpēs.
Ceriņu ziedēšanas laikā ciemos atbrauca Liepkalnes sieviešu vokālais ansamblis „Pīlādzītis", bet tuvāk Līgo svētkiem Allažu amatierteātris izspēlēja komēdiju „Dzimšanas dienas torte", ērglēnieši – fragmentus no komēdijas „Jāju dienu, jāju nakti". Novadā svinēja novada svētkus. Andris un Eriks piedalījās zoles mačos, kur Erikam – godalgotā 3. vieta amatiergrupā.
Sāka ziedēt dālijas, jaušama rudens tuvošanās. Preiļu puses dziedātāji Jānis un Irēna sniedza koncertu, dziesmas atsauca atmiņā dzirdētas un pazīstamas melodijas.
Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās ir svinama diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mārtiņš atrībināja. 3. klases skolēni ar audzinātāju Sandru bija sagatavojuši rotaļas, dziesmas, katram pasākuma apmeklētājam dāvināja pašgatavotu apsveikumu „Mārtiņa gailītis". Kā jau Mārtiņos arī mūsu klātais svētku galds bagāts – augļi, sulas, gurķīši, dažādi salāti, pīrāgi, saldumi, „Merrild" kafija, ko saņēmām no Latvijas Sarkanā Krusta, veikala „Maxima" labdarības akcijā.
Austras adītās zeķītes priecēja lielos un mazos Mārtiņa bērnus, jo turpmāk zeķes sildīs kājas Pēterim, Kristai, Dāvim, Līvai un Tīnai.
Šos svētkus radījām kopā, lai iepriecinātu iemītniekus, ciemiņus no „Kastaņām" un, protams, paši sevi.
Lāčplēša dienā, Latvijas Republikas 92. dzimšanas dienā svētku svečturos dega sveces, bet Marutas dāvinātie ziedi – kallas, mārtiņrozes – to apstiprināja.
Tuvojas Ziemassvētki – gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, savu vietu atdod gaismai. Balts sniegs, labas domas šajā svētku laikā lai nepaiet garām mūsmājām, jo ciemiņus gaidīsim – no Ērgļu arodvidusskolas, Ērgļu bērnudārza, Madonas novada pašvaldībām, Ziemassvētku vecīt, Tevi, ar kādu pārsteigumu.
Autore: INĀRA TIRZMALE,
SAC sociālā darbiniece