Klāt ir Latvijas valstij un tautai ļoti svarīgs brīdis – 2011. gada valsts budžeta projekta izskatīšana un apstiprināšana Saeimā. Ap valdības veidojamo budžeta projektu jau sacēlusies liela vētra. To kritiski vērtē Latvijas Pašvaldību savienība.
„100. panta preses klubā" 26. novembrī par to ļoti kritiski izteicās Darba devēju asociācijas vadītājs Vitālijs Gavrilovs. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pat organizēja piketu pie Ministru kabineta ēkas. Kā „Latvijas Avīzes" 26. novembra numurā izteicies LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, arodbiedrības prasa saglabāt samazināto 10 procentu pievienotās vērtības nodokļa likmi medikamentiem, elektroenerģijai un siltumenerģijai, saglabāt ģimenes valsts pabalstu katrai ģimenei, atteikties no darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes paaugstināšanas bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem. Saeimas sēdē sagaidāmi arī priekšlikumi no valdības koalīcijā nepārstāvēto partiju deputātiem. Jā, valdībai patiešām nav viegli krīzes apstākļos sabalansēt valsts budžeta projektā visas vajadzības un iespējas, lai nebūtu jāskar sociāli īpaši jutīgais jautājums par esošo pensiju līmeņa saglabāšanu.
Valdību kopā ar ZZS veido galvenokārt „Vienotības" cilvēki. Vēlreiz ieskatījos „Latvijas Avīzes" 14. septembra numurā, kurā bija publicētas visu „Vienotības" deputātu kandidātu atbildes uz „Latvijas Avīzes" redakcijas uzdotajiem 16 jautājumiem, tajā skaitā arī dažiem saistībā ar budžeta lietām. Uz jautājumu, vai balsosit par nodokļu palielināšanu, 90 procenti deputātu kandidātu goddevīgi atbildējuši, ka nebalsos. Pret šo redakciju iebilda vien pāris un no balsojuma atturējās vien kāds desmits cilvēku, tajā skaitā premjers Valdis Dombrovskis un pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks. Jāsaka – pārāk optimistiski uz budžeta lietām toreiz skatījušies Saeimas deputātu kandidāti. Tas, ka galīgi bez nodokļu palielināšanas neiztikt, bija skaidrs toreiz un tagad. Jautājums vienīgi – kādus nodokļus un par cik daudz celt, kādās pozīcijās gūt papildu ienākumus un kādās – samazināt izdevumus, pirmām kārtām ievērojot sociālā taisnīguma principus.
Par dažiem papildu ienākumu jautājumiem runājot, vispirms atzīmējama progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana lielajām algām. Arī šis jautājums bija ietverts „Latvijas Avīzes" skarto tematu sarakstā. 80 procenti aptaujāto atbildējuši, ka atbalstīs šā nodokļa ieviešanu, iesakot noteikt latiņu nodokļa piemērošanai algām no 500 līdz pat 2000 latiem mēnesī, pārsvarā pieturoties pie 1000 latu atzīmes. Taču 20 procenti no „Vienotības" deputātu kandidātiem balsoja pret šo nodokli vai no balsojuma atturējās, tajā skaitā premjers Valdis Dombrovskis, pašreizējie ministri Artis Kampars, Linda Mūrniece, Sarmīte Ēlerte, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa u. c. Līdz ar to šī nozīmīgā rezerve budžeta ieņēmumos šobrīd vispār netiek izskatīta.
Valsts budžeta projektā paredzēts gūt lielus papildu ienākumus no nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanas. Tā vien izskatās, ka tas galvenokārt skars laucinieku mājas, šķūnīšus un būdiņas. Taču kā ir ar ienākumu gūšanu no valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas? LTV 1 raidījumā „De facto" 28. novembra vakarā bija vērojams sižets par vairāku desmitu Rīgā esošu valsts nekustamā īpašuma objektu apsaimniekošanu. Diemžēl daudzi lieli objekti nav ne iznomāti, ne pārdoti, stāv bez izmantošanas un nes valstij tikai zaudējumus. Šim nozīmīgajam sižetam būtu jākļūst par pamatu arī valdības motivētai rīcībai.
Vispārējas taupības režīma apstākļos kaut kā neiekļaujas „Latvijas Avīzes" 26. novembra numurā aprakstītā paredzamā algu paaugstināšana tiesnešiem par 38, 43 un pat par 81 procentu. Līdz ar to paliktu ēnā Ministru prezidenta alga (1907 lati mēnesī), jo tiesnešu algas to pārsniegtu pat divkārt. Uzskatu, ka krīzes apstākļos, kādos atrodas valsts, mūsu likumsargiem būtu jābūt ar nedaudz mazāku finanšu apetīti.
Autors: ĀDOLFS BORBALS