29. novembra rītā Stirnienes pamatskolas dzīve iesākās klusāk nekā parasti – pirmā stāva gaitenī greznojās skaists adventa vainags, un pirmā svece gaidīja savu iedegšanu.
Skolas līdzpārvalde un ansambļi gatavoja dzejoļus un atbilstošas dziesmas, ieradās draudzes prāvests Rolands Abrickis, kas, uzrunājot skolas saimi, aicināja padomāt, kāds tad katram bijis gads – vai esam auguši labos darbos vai tikai izkopuši blēņu prasmes, vai izaugsme bijusi uz labu vai ļaunu. Vienojušies Tēvreizē, skolēni un darbinieki raudzījās sveces gaišumā un klausījās skolotājas Gitas vēstīto pamācošo stāstu par sievieti, kura nesa ūdeni divos traukos. Ieplīsušais trauks skumis, ka nespēj veikt savu darbu pietiekami labi, jo ūdens daļēji izlijis pa ceļam. Taču gudrā sieviete rādījusi krāšņās puķes ceļmalā, ko katru reizi aplaistījis no caurā trauka pilošais ūdens. Tā arī katram, pat vismazākajam cilvēkam, ir sava vieta dzīvē, savs uzdevums un pienākums, ja to godam veiksim, šī pasaule būs labāka, krāšņāka un mīļāka.
Autore: RITA PELŠA