Tuvojoties valsts budžeta projekta iesniegšanai Saeimā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks uz tikšanos, kurā iepazīstināja ar ekonomisko situāciju un 2011. gada budžetu, bija aicinājuši reģionālo preses izdevumu pārstāvjus.
Ministru prezidents atzina, ka ekonomiskās attīstības tendence pēc astoņu ceturkšņu ilgušās recesijas šā gada pirmajā ceturksnī beidzot uzrādīja izaugsmi.
Prognozes koriģē „uz augšu"
Kā būtiskākos ekonomisko izaugsmi veicinošos faktorus viņš minēja apjoma pieaugumu rūpniecībā, mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu un eksporta apjoma pieaugumu.
– Saistībā ar šiem izaugsmes rādītājiem esam diezgan būtiski koriģējuši arī iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi. Šā gada budžets tika veidots ar prognozi -4%, bet pašreizējā Finanšu ministrijas (FM) prognoze ir jau izmainīta uz -0,4%. Nākamajā gadā jau prognozējam IKP izaugsmi. FM aprēķini uzrāda 3,3%, bet vairums ekonomistu prognoze ir par labu vēl straujākai izaugsmei. Tas radīja izmaiņas arī tālākajā budžeta izstrādes gaitā. Pēc 2010. gada pirmā ceturkšņa mēs vēl runājām par fiskālo konsolidāciju 350 līdz 395 miljonu latu apjomā, šobrīd ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņotais konsolidācijas apjoms ir 280 miljoni latu. Šo samazinājumu ir veicinājusi valsts straujāka iziešana no recesijas.
Kas attiecas uz budžeta deficītu, mūsu piedāvājums ir nākamā gada budžetā virzīties uz 5,6% no IKP, kas ir zemāk par sākotnēji plānotajiem 6%. Vienlaikus jāsaprot, ka 2012. gadā jānonāk līdz deficītam, kas ir mazāks par 3% no IKP, līdz ar to nevaram atstāt lielāko daļu fiskālās konsolidācijas pasākumu uz 2012. gadu, – par būtiskākajām ar nākamā gada valsts budžetu saistīto rādītāju prognozēm iepazīstināja Valdis Dombrovskis.
Raksturojot budžeta veidošanu, Ministru prezidents norādīja, ka pamazām tiek samazināts pamatbudžeta deficīts, taču deficīts sociālajā budžetā turpina pieaugt un šī tendence turpināsies arī 2011. gadā. Kopumā rēķinot, no 2008. gada divas trešdaļas ir izdevies konsolidēt uz izdevumu, bet vienu trešdaļu – uz ieņēmumu rēķina.
Ministru prezidents uzsvēra, ka jaunajā budžetā plānotie pasākumi ieviesīs arī zināmu proporcionalitāti dažādu nodokļu maksājumos, no kā iegūs strādājošie ar salīdzinoši zemiem ienākumiem. Kā zināms, šobrīd ir aktuāls piedāvājums samazināt par 1% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī palielināt neapliekamo minimumu par Ls 10, līdz Ls 45. Arī minimālā alga tiks palielināta līdz Ls 200, bet pensiju 2. līmeņa uzkrājumos ieskaitāmais sociālā nodokļa apmērs būs 2%.
– Piemēram, strādājošajam ar vienu apgādājamo personu, saņemot algu līdz Ls 530, nodokļu slogs samazinās, bet ja alga ir lielāka, tas pakāpeniski pieaug. Šādā veidā nodokļu sistēmā mēs ieviešam zināmu progresivitāti, – uzsvēra Ministru prezidents.
Strukturālās reformas notiek
Valdim Dombrovskim reģionālās preses pārstāvji uzdeva arī vairākus interesējošos jautājumus. Viens no tiem saistījās ar ilgu laiku skandētajām strukturālajām reformām. Žurnālisti vēlējās dzirdēt paša Ministru prezidenta izpratni un skaidrojumu par to, kas, viņaprāt, ir strukturālās reformas un kā tās Latvijā tiek īstenotas.
– Jāpiekrīt, ka šis bieži dzirdētais jēdziens ir nedaudz mistificējies un ieguvis zināmu pieskaņu. Latvijā strukturālās reformas ir notikušas daudzās jomās, tai skaitā izglītības, veselības aizsardzības u. c. Ja runājam konkrēti par valsts pārvaldi, šā un pagājušā gada laikā valsts pārvaldes un ministrijas centrālais aparāts ir samazināts par 30%, bet valsts aģentūru skaits – vairāk nekā uz pusi. Patlaban mehāniskā samazināšanā es vairs nesaskatu lielu jēgu, vairāk ir jākoncentrējas uz iekšējām funkcijām un to realizāciju. Izglītības sfērā notiek principa „Nauda seko skolēnam" ieviešana. Pašreiz notiek nopietnas sarunas, tai skaitā ar Latvijas Pašvaldību savienību, par profesionālās arodizglītības reformu, lai izglītības piedāvājumu padarītu vairāk orientētu uz reālo darba tirgu. Veselības aprūpē pērn ne bez grūtībām tika ieviests labi zināmais māsterplāns, un Veselības ministrija strādā pie dažādiem tā precizējumiem un papildinājumiem. Tiek domāts arī par to, kā pacientu plūsmu veiksmīgāk pārnest no stacionārās uz ambulatoro aprūpi, kas jau šobrīd lielā mērā notiek. Strukturālās reformas veiksmīgi norisinās arī aizsardzības jomā, par ko gan tiek mazāk runāts, taču mūsu reformu plānu daudzas valstis jau ņem kā pozitīvo piemēru, – izvērstu atbildi uz žurnālistu jautājumu sniedza Valdis Dombrovskis.
Ministru prezidents arī saņēma ierosinājumu tai vai citā formā atjaunot viņa partijas biedra Einara Repšes vadītā Ministru kabineta laikā izveidoto Nejēdzību novēršanas biroju, par ko savulaik ņirgājās gan politiķi, gan sabiedrība, taču vismaz bijusi iespēja kādam ziņot par nejēdzībām, kas saistās ar konkrētiem politiķiem, ministriju vai kādas citas valsts pārvaldes iestādes darbību. Valdis Dombrovskis solīja šo ierosinājumu apsvērt.
Sekojot tradīcijai, ka katrs budžets politiķu vidē un arī publiskajā telpā nokļūst ar kādu konkrētu apzīmējumu, žurnālisti arī vēlējās uzzināt to, kā Ministru prezidents un arī finanšu ministrs Andris Vilks varētu nodēvēt 2011. gada budžetu. No ierosinātajiem – ekonomikas attīstības, izdzīvošanas Nr. 2, taupības, stabilizācijas un veģetēšanas – abi Ministru kabineta locekļi atzina, ka šo varētu dēvēt par stabilizācijas budžetu un, ja situācija uzlabosies, tad 2012. gada budžetu varēs saukt jau par attīstības budžetu.
Par reģionālās preses pārstāvju tikšanos ar finanšu ministru Andri Vilku, kurā viņš detalizētāk informēja par 2011. gada budžeta izdevumu konsolidēšanas pasākumiem, vairāk lasiet kādā no nākamajiem „Stara" numuriem.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS