Jau tuvākajās dienās finanšu ministrs Andris Vilks gatavojas Saeimā iesniegt Ministru kabineta izstrādāto 2011. gada valsts budžeta projektu. Dažādu sociālo grupu, uzņēmēju, politiķu un starptautisko aizdevēju pretrunīgi vērtētais dokuments atstās ietekmi arī uz reģionālo attīstību un pašvaldībām, tādēļ komentēt valdības sagatavoto budžeta projektu un tā ietekmi arī uz pašvaldību budžetiem aicinājām Madonas nobada pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru.
Lielāks slogs uz pašvaldību budžetiem
– Uz pašvaldību budžetiem valsts budžeta veidošana atstāj vistiešāko ietekmi. Jau šobrīd ir ieprogrammēts samazinājums pret pagājušā gada budžetu. Latvijas Pašvaldību savienības un valdības vadītāja, kā arī finanšu ministra starpā lielākās diskusijas bija par prognožu ticamību. Šis gads pierādīja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze bija sastādīta nekorekti. Valsts pašvaldībām garantēja 92% no IIN ieņēmumu apjoma, bet izpilde, pēc Finanšu ministrijas pašreizējiem datiem, ir 94,8%. Mēs bijām piesardzīgi un ieņēmumus pašvaldības budžetā plānojām garantēto 92% robežās, kas arī attaisnojās. Arī šogad, par spīti tam, ka premjers, finanšu ministrs un ministriju speciālisti apgalvo, ka prognozes ir konservatīvas, pārliecības, ka saplānots ir pareizi, mums nav, tādēļ arī aicinājām, ja reiz ir pārliecība, tad var arī 100% apmērā pašvaldībām šos ieņēmumus garantēt. Vienojoties gan izdevās panākt 96% garantijas apjomu no sākotnēji domātajiem 92%.
Pie nepatīkamajām lietām var pieskaitīt to, ka būtiski ir samazināta dotācija pasažieru pārvadājumiem. Gan starppilsētu, gan vietējiem pārvadājumiem samazinājuma procents ir vienāds. Tas noteikti radīs sarežģījumus, ar kuriem nākamajā gadā pašvaldībām būs jāstrādā. Šis nebūt nav vienīgais jautājums, kas negatīvi skars pašvaldības. Finansējums ir samazināts arī veselības aprūpei, tai skaitā lokālajām slimnīcām, līdz ar to tas skars Madonas slimnīcu. Konkrēts samazinājuma apjoms gan vēl nav zināms. Ar Labklājības ministriju pirms vēlēšanām bijām arī panākuši vienošanos, ka valsts līdzdalības daļa garantētā minimālā ienākuma (GMI) izmaksā un mājokļa pabalstu maksājumos varētu būtu lielāka. Attiecīgi no proporcijas 50/50 uz 75/25 (GMI) un no 20/80 uz 50/50 (mājokļa pabalsts). Diemžēl tagad saņemam kategorisku atteikumu, kaut gan statistika rāda, ka maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju skaits pašvaldībās pieaug. Pašvaldībai ar samazinātu kopējo budžetu savs sociālā atbalsta budžets būs jāplāno iepriekšējā gada līmenī vai pat vēl lielāks.
Veidojot pašvaldības budžetu, ieņēmumu daļā rēķināsimies ar valdības garantētajiem 96%, jo nevaram riskēt, – plānotā valsts budžeta ietekmi uz pašvaldību budžetiem komentēja Andrejs Ceļapīters.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS