– 4. decembrī man ir vārdadiena, 5. – dzimšanas diena, tā ka varu savus svētkus nosvinēt un visu gadu ir miers. Mammas māsa, kas tika lūgta nākt man par krustmāti, tam piekrita ar nosacījumu, ka man tiks dots viņas izvēlēts vārds. Viņas sirdsdraudzeni sauca Baiba, tā nu arī pie tāda vārda tiku.
Par to esmu priecīga, jo šī vārdamāsa bija slavena ginekoloģe, tāpat tajā laikā bija lelles Baibiņas, saģērbtas kā tautumeitas, kas man šķita ļoti skaistas. Kad atnācu uz Liezēri, bija tikai pāris Baibu, arī tagad ir tikai piecas man zināmas vārdamāsas. Ar savu vārdu sadzīvoju labi, – teic šāsdienas jubilāre BAIBA ĀBOLTIŅA, kas strādā par Liezēres pagasta pārvaldes bāriņtiesas locekli.
Jau 50 gadu viņa sevi uzskata par liezērieti, lai gan vecāki ir druvēnieši un iesākumā ģimene dzīvojusi Jaunpiebalgā. Liezērē Baiba ir pabeigusi pamatskolu, pēc studijām Rīgas pedagoģiskajā skolā, kur ieguva bērnudārza audzinātājas kvalifikāciju, pārnāca atpakaļ, jo pagastā bija atvērts jauns bērnudārzs. Baiba Āboltiņa atceras darba gaitas: – Gadu nostrādāju sagatavošanas grupiņā, tad liktenis piespēlēja bērnudārza vadītājas amatu, kas man, jaunai meitenei, bija liels pārbaudījums, bet arī labs rūdījums. Tas nebija viegli, bet jaunībā ir pavisam cita enerģija un degsme. Bija laiks, kad strādāju par darba algu ekonomisti padomju saimniecībā „Liezēre", tad sekoja piedāvājums strādāt Liezēres pagasta izpildkomitejā par priekšsēdētāju, ko arī pieņēmu. Pēc reorganizācijas paņēmu pārtraukumu, un abi ar vīru saimniekojām savā zemnieku saimniecībā – bija gotiņas, tehnika, audzējām labību – laukos darba netrūka. Taču pienāca brīdis, kad zemnieki par savu produkciju sāka saņemt neatbilstoši zemu samaksu, tāpēc bija jādomā cits risinājums, jo bērni taču skolā jālaiž. Ir iziets cauri arī grūtiem dzīves posmiem, kas tomēr nesalauza. Pieņēmu piedāvājumu strādāt bāriņtiesā, un 18. decembrī būs jau 14. gads, kopš te strādāju. Darbs nav viegls, jāsaskaras ar ļoti lielām dzīves negācijām, traģēdijām. Nespēju mierīgu sirdi presē lasīt par pamestiem bērniem vai pāridarījumiem viņiem. Jūtu, ka tuvojas izdegšana, tāpēc laikam būs jādod vieta jaunajiem.
Baibas un Andreja Āboltiņu ģimene, kurā izauguši trīs bērni – meitiņa peciņa Diāna, dēls Jānis un pastarītis Pēteris Arvils -, kopā turoties kā kulaciņš, un ar saviem bērniem mamma ļoti lepojas. Tāpēc viņai jo sevišķi sāpīgi noskatīties vai dzirdēt par tiem gadījumiem, kad ģimenē trūkst mīlestības, ir problēmas ar alkoholismu.
Lai relaksētos, Baiba mēdz pabūt mežā, priecāties par katru pārmaiņu dabā, parunāties ar kādu augstāku spēku. Tāpat prieku viņa rodot, sarūpējot gardu maltīti ģimenei. Vārdadienas gaviļniece dzied jau no agras bērnības, arī tēta vadītajā ansamblī, ir apguvusi klavierspēli un pašmācības ceļā – akordeonu. Savulaik spēlēja arī teātra kolektīvā, kur iepazinās un „saspēlējās" ar vīru Andreju; kopdzīvē pavadīti jau 32 gadi.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto