Pagājušās nedēļas Madonas novada pašvaldības domes sēdē Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris deputātus informēja par vienošanos, kas panākta saistībā ar norēķinu centru.
Pagājušajā pirmdienā notika kopīga sanāksme, kurā piedalījās Madonas pilsētas pārvaldnieks, domes pārstāvji, triju pašvaldības uzņēmumu – SIA „Madonas namsaimnieks", AS „Madonas ūdens" un SIA „Madonas siltums" – pārstāvji, kā arī pilsētas iedzīvotāji. Tajā tika panākta vienošanās, ka norēķinu centrs tiek slēgts, bet līdz ar to ar 1. janvāri visi trīs pašvaldības uzņēmumi nodrošina kvalitatīvu, likumam atbilstošu norēķinu kases izveidi katrā uzņēmumā.
Norēķināties varēs visos trijos
– Domei kā kapitāldaļu turētājam ar savu rīkojumu ir jānosaka, ka tik tiešām katrā uzņēmumā tiek izveidota kase, kas atbilst noteikumiem. Šobrīd mums jau ir radušās problēmas ar vienu no uzņēmumiem – SIA „Madonas namsaimnieks", ar ko pirmdien spējām vienoties, bet šodien (ceturtdien. – Aut.) jau tiek paziņots, ka šīs prasības nespēj izpildīt. Būtu arī jānosaka, ka visām trim iestādēm ir nepieciešama apvienota programmatūra, lai ikvienā kasē var redzēt, kādus maksājumus klients ir veicis, vai ir parādi, un iedzīvotāji spētu samaksāt visus ar pašvaldības uzņēmumiem saistītos maksājumus, tai skaitā par atkritumu apsaimniekošanu un gāzi. Šobrīd AS „Madonas ūdens" un SIA „Madonas siltums" saka, ka viņiem lielu sarežģījumu nav, savukārt SIA „Madonas namsaimnieks" vēl ir jādomā, kā pieņemt apmeklētājus, lai tie norēķinus varētu veikt pirmajā stāvā, bez staigāšanas pa kabinetiem. Tā kā katrs no uzņēmumiem atrodas pie dzīvojamajiem kvartāliem, iedzīvotāji varēs izvēlēties tuvāko vietu, kur veikt norēķinus, līdz ar to problēmām, likvidējot norēķinu centru, nevajadzētu rasties, – deputātus informēja Guntis Ķeveris.
Domes sēdē garāka diskusija izvērsās saistībā ar programmatūru, ko vajadzētu izmantot katra uzņēmuma kasē. Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts uzskatīja, ka uzņēmumiem vajag nodrošināt klientiem iespēju veikt norēķinus par visu triju uzņēmumu maksājumiem, nevis sniegt padziļinātu informāciju un lieki sarežģīt darbu.
Domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters savukārt atzina, ka nesaskata šajā jautājumā lielu problēmu un ar programmām, kas spētu savietot zināma līmeņa informāciju vienotā sistēmā, viegli tiktu galā datorspeciālisti.
Deputāti nolēma, ka Guntim Ķeverim sadarbībā ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir jāsniedz domei galvenie punkti, kas uzņēmumiem saistībā ar maksājumu pieņemšanu ir jāizpilda, un dome ar savu rīkojumu uzdos uzņēmumiem tos pildīt. Vienlaikus tika arī norādīts, ka SIA „Madonas namsaimnieks" ir plaši jāinformē iedzīvotāji par to, kur norēķinus varēs veikt pēc 1. janvāra un kāda būs maksājumu pieņemšanas kārtība.
Drošība un programmatūra
Par gaidāmajām izmaiņām un kā tās, iespējams, ietekmēs minētos pašvaldības uzņēmumus, vaicājām to vadībai. AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks atzina, ka lielus sarežģījumus saistībā ar jauno norēķinu kārtību nesaskata, jo uzņēmums maksājumus no iedzīvotājiem, tai skaitā par abu pārējo pakalpojumiem, ir pieņēmis jau teju desmit gadu. Arī bažas par to, ka pēc norēķinu centra slēgšanas Saules ielā cilvēku plūsma, kuri vēlētos norēķināties par komunālajiem maksājumiem, varētu būtiski pieaugt, nav lielas, jo, visticamāk, uz AS „Madonas ūdens" maksājumus veikt nāks tie paši iedzīvotāji, kam to bija ērti darīt jau līdz šim. Ja cilvēku arī būs vairāk, uzņēmuma kasiere ar saviem pienākumiem tiks galā.
– Būtiskākās izmaiņas, ja tādas būs, saistīsies ar drošības standartiem, ko, iespējams, vajadzēs piemērot. Ja vajadzēs ugunsdrošas sienas, seifus, tad par šo jautājumu domāsim, taču iespējams, ka nekādi papildu drošības pasākumi nebūs jāveic, – norādīja Guntars Dambenieks.
Problēmu viņš nesaskata arī saistībā ar datorprogrammatūru, jo pašreizējā sistēma darbojas jau daudzus gadus un katrs no uzņēmumiem veiksmīgi spēj apkalpot arī abu pārējo uzņēmumu rēķinus.
SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis, savukārt, uzskata, ka jautājums par vienotu programmatūru nav vienkāršs.
– Modelēsim situāciju – cilvēks atnāk uz mūsu uzņēmumu un vēlas samaksāt rēķinus par visu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, bet kādu no tiem viņš būs aizmirsis mājās. Ja nebūs vienotas sistēmas, tad mēs nevarēsim apskatīties, cik liels ir, piemēram, „Madonas namsaimnieka" vai „Madonas ūdens" rēķins. Tas pats attiecas uz parādu nomaksu. Lai cilvēkiem nebūtu vairākkārt jāstaigā šurpu turpu, šāda vienota sistēma, kurā varētu apskatīties būtiskāko informāciju, būtu nepieciešama. Attiecībā uz drošības pasākumiem uzskatu, ka uzņēmumā šis jautājums ir sakārtots. Protams, mums nav kasē bruņustikla, taču tas arī netiek prasīts, – atzina Uldis Lielvalodis.
Arī viņu nebaida tas, ka pēc 1. janvāra to iedzīvotāju plūsma, kuri vēlēsies veikt maksājumus, varētu kļūt intensīvāka. Arī līdz šim cilvēku, kas vēlas veikt maksājumus SIA „Madonas siltums" kasē, nav trūcis, un kasiere ar savu darbu tiek galā un neuzskata, ka arī jaunā situācija sagādās grūtības.
Vēlējāmies uzzināt arī SIA „Madonas namsaimnieks" valdes locekļa Guntara Dzeņa viedokli par viņa vadītā uzņēmuma gatavību pēc 1. janvāra nodrošināt norēķinu pieņemšanu uzņēmuma telpās, taču vakar visas dienas laikā ar viņu neizdevās sazināties, tādēļ viņa viedokli atspoguļosim kādā no nākamajiem „Stara" numuriem.
Nākampirmdien visu triju uzņēmumu pārstāvji un Madonas pilsētas pārvaldnieks tiksies vēlreiz, lai pārrunātu būtiskākos jautājumus, gan par maksājumu pieņemšanu, gan par to, vai arī par gāzi iedzīvotāji varēs norēķināties visos šajos uzņēmumos, nemaksājot komisijas maksu, u. c.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS