Šī nedēļa aizskrējusi Latvijas valsts svētku zīmē, dodot iespēju daudziem izbaudīt ne tikai rudenīgi siltas novembra brīvdienas, bet arī apmeklēt kādu no svētku pasākumiem, koncertiem. Nezinu, vai kāda recepte būtu vienādi laba visiem un kāda 18. novembra svētku noskaņa būtu vislabākā, bet, arī aizdedzinot sveci, mājās ienāk miers, siltums un gaišums.
Patīkami bija vērot, ka arī dažos mūsu pilsētas namu logos vakarā dega pa gaišai sveces liesmiņai, un tās nebūt vēl nebija Adventa laika sveces. Tātad ļaudis arī savās mājās aizdedza sveci, domājot par savu mazo Latviju – par spīti rudens un arī dažu labu grūtību pelēcībai, cerot, ka drīz atkal zemes ceļš sāks iet pretim gaismai.
Latvijas svētki pagājuši, vēl jāsagaida Andreja diena, un varēs sākt gatavoties Ziemassvētkiem. Cerības, ka tie būs balti, nedrīkst zaudēt, arī pēc tautas ticējumiem "ja Miķeļos un Mārtiņos zosis iet pa dubļiem, tad Ziemassvētkos ies pa ledu", pēc tumsas atkal nāks gaisma.
Šonedēļ visi, kas seko līdzi jaunās valdības gaitām, jau ir sapratuši, ka atkal gaidāms grūts posms attiecībā uz finanšu jomu. Zināms ir tas, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās, ka budžetu konsolidēs par 280 miljoniem latu. Ar bažām sekojam līdzi, kur, kam un ko "nogriezīs", lai šos miljonus kompensētu. Pirms vēlēšanām politiķi klāstīja, ka vienu trešdaļu no plānotā apmēra panāks, palielinot ieņēmumus no nodokļiem, bet divas trešdaļas – samazinot budžeta tēriņus, tagad ir skaidrs, ka tiks mainīta PVN likme no 21% uz 22%. Tātad bezdarbniekam laikam vismazāk ko zaudēt, jo tāpat jau nekā nav. Māmiņas, kam draud noņemt ikmēneša pabalstus bērniem, teic, ka neviens jau nav tik bagāts, lai nejustu, ka vairs nebūs to 8 latu. Intervijā Latvijas Radio Valsts prezidents Valdis Zatlers minēja, ka valsts ar pabalstu sistēmu labi aizsargāja pašus nabadzīgākos cilvēkus, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem, bet valdībai šobrīd būtu vairāk uzmanības jāpievērš cilvēkiem, kas strādā un pelna, bet kuru ienākumi nav lieli. Tās ir ģimenes ar vairākiem bērniem, jauniešu ģimenes. Veidojot sociālās aizsardzības sistēmu, "būtu jāpadomā tieši par šiem cilvēkiem, kas strādā un maksā nodokļus, bet dzīvo tikai drusku virs nabadzības līmeņa", jo, kad visu nomaksā, nekas daudz pāri nepaliek. Vismaz dienišķajai maizei ir jāsanāk, bez daudz kā cita var arī iztikt. Nu atcerēsimies, kādi vārdi skanēja neatkarības atjaunošanas sākumā, – "kaut maizi un sāli ēst, bet dzīvot miera apstākļos un savā zemē".
Autore: IVETA ŠMUGĀ