11. novembrī ar svinīgiem pasākumiem visā Latvijā tika atzīmēta Lāčplēša diena, kurā pirms 91 gada daudzi gadu iepriekš dibinātās valsts iedzīvotāji, sakaujot bermontiešus, atdeva savas dzīvības, lai valsts spētu nosargāt savu neatkarību.
Madonā par tradicionālu Lāčplēša dienas pasākumu ir kļuvis arī piemiņas brīdis Liseskalna kapos, kur atrodas kapavieta un piemineklis vairākiem brīvības cīņās kritušajiem. Katru gadu pasākumu pēc kārtas rīko kāda no pilsētas skolām. Šogad par pasākuma norisi atbildēja Madonas pilsētas 2. vidusskola. Gan šīs skolas skolēni, gan abu pārējo skolu audzēkņi ceļu uz Liseskalna kapiem, dodoties lāpu gājienā, mēroja kājām.
Kapos, stāvot pie pieminekļa, skanēja skolēnu patriotiski dzejas lasījumi, kā arī koris izpildīja šī notikuma gaisotnei atbilstošas dziesmas, savukārt Madonas pilsētas 2. vidusskolas vēstures skolotāja Lilija Mozga pakavējās 1919. gada trauksmainajos un mūsu valstij tik izšķirīgajos novembra dienu notikumos.
Laika posms no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas valsts, līdz 1919. gada 11. novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919. gadā, kad Latvijas brīvības cīņu laikā iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību. Neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvara pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku bija izšķiroša, tādēļ, pieminot šo notikumu, 11. novembrī – Lāčplēša dienā – tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Skolēni, kā arī citi pasākuma apmeklētāji piemiņas pasākumu noslēdza ar svecīšu nolikšanu pie kritušo kareivju kapa un pieminekļa. Bet daudzi pēc tam apmeklēja Lāčplēša dienai veltīto Madonas mūzikas skolas audzēkņu koncertu Madonas kultūras namā.
Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš pastāstīja, ka šogad Liseskalna kapos 10. novembrī bija iecerēta arī sakopšanas talka, ko veiktu 7. klases skolēni, taču laika apstākļi to neļāva paveikt.
– Šo darbu paveiksim kādu citu dienu. Sakopšanas talkā mūsu skolēni piedalās regulāri. Katru gadu sakopjam brāļu kapus, un arī šogad, zinot, ka būsim atbildīgi par Lāčplēša dienas pasākumu, vēlējāmies sakopt Liseskalna kapus, – norādīja Valentīns Rakstiņš.
Vaicāts par to, vai paralēli šādiem vēstures notikumiem veltītiem pasākumiem skolēnos patriotismu varētu celt arī Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšana skolā, direktors atbildēja apstiprinoši.
– Domāju, ka, mācot atsevišķi, skolēns labāk spēs nodalīt pasaules vēstures notikumus no mūsu valsts vēstures notikumiem. Būs lielāka skaidrība, un nenoliedzami arī patriotismu jauniešos labāka savas vēstures izpratne spēs ieaudzināt daudz veiksmīgāk, – atzina Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto