Pavisam drīz Tev, mana mīļā Dzimtene, būs dzimšanas diena. 18. novembrī atzīmēsim Tavu dzimšanas dienu, tie būs svētki mums visiem.
Tieši Tavas lielās dienas priekšvakarā vēlos pateikt to, ko par Tevi domāju, paust savas izjūtas.
Diemžēl tagad mums visiem klājas grūti. Cilvēki domā pirmkārt par sevi, par to, kā atrisināt savas ekonomiskās grūtības. Lai arī kā būtu, es ticu, ka kopā mēs to spēsim un tiksim ārā no pašreizējā purva.
Piedod, ka varu būt arī skarba; es melotu, ja teiktu, ka šeit – pie Tevis vien – spēju dzīvot. Tu man esi dzimtene, bet ļoti bieži nejūtos kā mājās; šis ir lielu grūtību periods, un man dažreiz trūkst piederības un kopības izjūtas.
Jā. Ir lietas, kas man šeit ļoti nepatīk. Piemēram, ziema un absurdā valsts vadītāju rīcība, taču man nekad nav bijis domas Tevi atstāt, lai dotos peļņā uz citurieni.
Dažādi laiki ir nākuši un gājuši – mēs tos pārdzīvojām. Ticu, ka pārdzīvosim arī šīs grūtības. Tāpēc es palieku pie Tevis.
Daudz laimes dzimšanas dienā, mīļā Dzimtene!
Autore: VINETA GRŪBE
Madonā