Ceturtdien tradicionālie Dzejas dienu sarīkojumi, kas Latvijā gluži kā rudens ik gadu spēj iekrāsot ne vien lapas, bet arī uzticīgos dzejas lapu klausītājus, no ritējuma Rīgā un pārnovados sevi pieteica Madonā.
Rajona bibliotēkas lasītava tik kuplu interesentu pulku sen nebija pulcējusi. Andra Manfelde, Jāzeps Osmanis, Kaspars Dimiters un Stefans Ezra Dimiters katrs savas iekšējās pasaules daudzveidībā un uzrunas patiesumā ikvienu klausītāju karalienei Dzejai gan atvēra, gan pietuvināja.
Priecājoties par atsaucību, sarīkojuma organizatore Sarmīte Radiņa vispirms dzejas svētku dalībniekus sveica ar patīkamu savējo vēsti: novadniecei Broņislavai Martuževai nupat iznākusi jauna grāmata „Labā oma". – Ja tikai Broņislava varētu, viņa, protams, būtu pie mums, – apliecināja organizatore, – bet dzejniece sūta sveicienus neklātienē un savu dzejoli, ko nolasīšu.
Piesakot viesus, Sarmīte Radiņa katram Dzejas dienu autoram veltīja pa dzejolim, un izrādās, ka arī viņai pašai tik tikko klajā nākusi jauna grāmata.
– Nezinot atbildi, kas jums ir dzeja, nereti grūti saprast dzejnieku rakstīto, – sarīkojuma izskaņā aicinājumam jautāt, izprašņāt atbraukušos (un nu jau „nostrādinātos") dzejniekus atsaucās Ingars Stepkāns.
Uz jautājumu Kaspars Dimiters atbildēja, ka dzejas definīcijas paušana visai četrotnei aizņemtu vēl vismaz 2,5 stundas. – Bet nevajag teikt, kas ir dzeja, – piebilda Jāzeps Osmanis, – jo tas ir noslēpums. Tā ir pārdzīvojuma atklāsme, nereti aforistiskā, humoristiskā, liriskā vai citā veidā.
– Kods, kādā katrs strādā, patiešām ir noslēpums, – pievienojās Dimiters vecākais, – un uzrakstītais katram dzejniekam finālā pašam lielā mērā ir brīnums. Var dzeju, protams, dalīt žanru dažādībā, bet to jau dala citi. Laiks un laikmets, modernais – postmodernais un iepriekšējā – tradicionālā – kārtība ir tik ļoti sajaukusies, sintezējusies, ka nevienu rakstītāju šodien vairs nevar ierobežot. Tā ir kolosāla daudzveidība un jūsu pašu izvēle, ko lasīt. Var atrast tehnoloģiskākus, modernākus dzejniekus, var – vairāk klasiskus, tradicionālākus, jāprot vien iekšēji apjaust, kas pašam tuvāks.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto