Laiks rit nepielūdzami ātri. Jau pusē ir gada pirmspēdējais mēnesis, kaut gan šķiet, ka pavisam nesen vēl bija oktobris, kas šogad, izrādās, ir bijis unikāls, jo vienā mēnesī varējām izdzīvot piecas piektdienas, piecas sestdienas un arī piecas svētdienas. Kaut kas tāds atkārtojoties tikai reizi 823 gados.
Toties novembris Latvijas vēsturē iezīmējas ar nemainīgām vērtībām. Katru gadu Lāčplēša dienā, godinot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu, tūkstošiem svecīšu tiek aizdegtas pie Rīgas pils sienas 11. Novembra krastmalā, un ar iedegtām svecītēm logos 18. novembrī tiek atzīmēta arī Latvijas dzimšanas diena.
Svecīšu liesmiņas 11. novembrī plīvoja arī Madonā, Poruka ielā. Jau septīto gadu madoniete Beāte Ozoliņa, šīs tradīcijas iedibinātāja, aicina šajā ielā strādājošās firmas, iestādes, uzņēmējus un arī iedzīvotājus iedegt svecītes un gūst atsaucību. Žēl vienīgi, ka šī tradīcija nevēršas plašumā un aizdegtajām svecītēm Poruka ielā nav turpinājuma arī Saules, Raiņa un citās ielās. Lāčplēša dienā izgaismota taču varētu būt ne tikai 11. Novembra krastmala Rīgā, bet arī mazpilsētas citviet Latvijā, ja vien šādas akcijas rīkošanā iesaistītos arī citas ieinteresētās puses un tas nebūtu atkarīgs tikai no vienas, kaut arī enerģiskas, entuziastes uzņēmības.
Diemžēl šogad daudzi šajā dienā pat piemirsa vai nevīžoja, vai varbūt principiālu iebildumu dēļ pie ēkām neizkāra Latvijas valsts karogu. Īpaši šoreiz izcēlās Raiņa iela, un šai ziņā grēko arī Madonas novada pašvaldība. Jau kuros svētkos karogu nemana Tirgus ielā 3, bet pie ēkas Saules ielā 9 nav pat ierīkots karoga turētājs.
Madonas pilsētā tikai retais ievēroja arī valdības pavasarī pieņemtos Ārlietu ministrijas izstrādātos Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumus. Namu apsaimniekotājiem jau tomēr būtu jāseko ne tikai izmaiņām „Maksājumu pakalpojumu likumā", bet arī jāzina, ka ar 1. maiju valsts karogs ir jāpaceļ ne vēlāk kā pulksten 9 un jānolaiž ne agrāk kā pulksten 21. Madonā daudzviet vēl pieturējās pie vecās kārtības, kad karogs bija jāpaceļ, saulei austot, un jānolaiž, saulei rietot.
Nebūtu slikti, ja informācijai par svētku un atceres dienām, kurās karogs ir paceļams obligāti, kurās – ieteicams, tāpat Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumiem tiktu atvēlēta kāda labi pamanāma saite arī novadu pašvaldību mājas lapās internetā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA