Ar laikrakstu sazinājās Inese no Madonas, kas vēlējās uzzināt, pēc kāda principa skolēniem tiekot piešķirtas brīvbiļetes sabiedriskajā transportā braucienam uz skolu. Viņa novērojusi, ka dažos pagastos šāda veida palīdzība vecākiem pastāv, bet citos ne.
– Mans bērns dzīvo pagastā, bet mācās Madonas pilsētā. Vai viņam nepienāktos brīvbiļete? Kāda ir sistēma, pēc kuras vispār brīvbiļetes tiek piešķirtas? – jautāja Inese.
Atbildi sniedz Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne: – Kārtību, kādā pašvaldība sedz transporta izdevumus par mēroto ceļu līdz izglītības iestādei, visupirms nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 872. Tie paredz, ka pašvaldība savā teritorijā izglītojamajiem palīdz segt transporta vai ceļa izdevumus. Novada ietvaros līdz ar to ir tapuši noteikumi „Kārtība, kādā Madonas novada pašvaldība sedz transporta izdevumus vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu izglītojamajiem". Ir viena pozīcija, kurā MK noteikumi nesakrīt ar Madonas novada pašvaldības noteikumiem, taču tas ir normāli – pašvaldība var noteikt, kā rīkoties savā teritorijā. Šobrīd MK noteikumi paredz, ka novada teritorijā deklarētajiem bērniem līdz 9. klasei transporta izdevumi tiek segti 100% apmērā, vidusskolēniem – 50% apmērā. Savukārt novada noteikumos vēl papildus ir minēts, ka pašvaldība sedz transporta izdevumus līdz skolai, kas atrodas vistuvāk skolēna dzīvesvietai. Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, bērns ir deklarēts Bērzaunes pagastā, bet mācās Madonā, ceļa izdevumu kompensācija viņam netiek segta. Galvenokārt tas darīts tādēļ, lai krasi nesamazinātos skolēnu skaits lauku skolās, kur skolēnam ir iespēja mācīties. Ja reiz vecāki ir izvēlējušies bērnu sūtīt lielākā, pilsētas skolā, par šo izvēli pašiem arī jāmaksā. Šobrīd ir virzība uz to, ka arī MK varētu noteikumos ietvert līdzīgu punktu, ka apmaksā ceļu uz tuvāko skolu. Ja ir mazs novads ar trim pagastiem, šādas problēmas nevarētu rasties, bet Madonas novadā ar 15 pagastiem varētu pat veidoties kuriozas situācijas, kad, piemēram, bērns dzīvo Barkavā, bet mācīties brauc uz Vestienu.
Bērniem no 5 gadu vecuma arī tiek piešķirta transporta kompensācija, ja vecāki izmanto sabiedrisko transportu. Uzrādot attaisnojošu dokumentu – autobusa biļeti, par to sava pagasta pārvaldē var saņemt atpakaļ naudu. Ir pagastu pārvaldes, kur ieviesti skolēnu pārvadājumi, tāpēc vecāki skaidrā naudā kompensāciju nesaņem, bet bērniem ir iespēja par brīvu nokļūt uz skolu un atpakaļ skolēnu autobusā. Tāpat ir lēmums par transporta izdevumu segšanu Madonas novada pašvaldības teritorijā deklarētajiem 5-6 gadu vecuma obligātās apmācības bērniem un vispārējās pamatizglītības iestādes (1.-9. klase) 100% apmērā un vispārējās vidējās izglītības iestādes (10.-12. klase) izglītojamajiem 50% apmērā, no kuru deklarētās dzīvesvietas pagastā ar sabiedrisko transportu uz tuvāko mācību iestādi novada teritorijā aizbraukt nevar vai kuru dzīvesvieta atrodas tālāk par 3 kilometriem pa ceļu veicamā attālumā no tuvākās satiksmes autobusa pieturas. Tā, iespējams, ir attālāka apdzīvota vieta, no kuras vecāki paši ar savu transportu ved bērnu.
Solvita Seržāne pastāstīja, ka, griežoties pagasta pārvaldē līdz katra mēneša 10. datumam, jāiesniedz aizpildīta veidlapa un izziņa no mācību iestādes par skolas apmeklējumu iepriekšējā mēnesī. Transporta izdevumu kompensācijas apjoms izglītojamajam tiek aprēķināts, reizinot skolas apmeklējuma dienu skaitu mēnesī un Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas komisijā noteikto tarifu reģionālo vietējās nozīmes maršrutu autobusos (Ls 0,04/km) maršrutā no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ.
Protams, esot arī izņēmumi, tāpēc ka iepriekš visas situācijas paredzēt nevar. Viens ir, ka daži Madonā deklarētie bērni mācās Lazdonas pamatskolā un daži Lazdonas pagasta bērni – Madonas skolā, un viņiem tiek segti ceļa izdevumi. Tas darīts tāpēc, ka sistēma izveidojās un darbojās jau pirms administratīvi teritoriālās reformas. No Madonas uz Lazdonu un otrādi bieži kursē sabiedriskais transports, kas veicinājis šādas sadarbības attīstību.
– Otrs izņēmums ir Ošupes pagasts – bērni, kas dzīvo ļoti tuvu robežai ar Lubānas novadu, tāpēc viņiem tuvāk atrodas Lubānas vidusskola. Arī viņiem apmaksājam ceļa izdevumus, jo tā ir, pirmkārt, vēsturiski izveidojusies situācija. Otrkārt, apmeklējot kādu Madonas vidusskolu, viņi nevarētu laikā paspēt uz stundām sabiedriskā transporta maršruta dēļ, turklāt Madonas skolas atrodas tālāk un biļetes attiecīgi izmaksā dārgāk. Deputātu attieksme nebija viennozīmīga, skatot šo jautājumu, tomēr vairums šogad sliecās saglabāt šo atbalstu. Grūti pateikt, kā tas būs nākotnē. Bērniem, kas dzīvo Dzelzavas pagastā un mācās Cesvaines novada skolā, iepriekšējos gados arī apmaksāja ceļa izdevumus, taču šogad tas netika akceptēts, – komentēja Solvita Seržāne. Viņa arī piebilda, ka par katru konkrēto gadījumu ceļa izdevumu segšanai vislabāk konsultēties sava pagasta pārvaldē.
Autore: LAURA VOITIŅA