Kopš 2004. gada jūnija, kad Eiropas Parlamentā tika ievēlēti arī 9 deputāti no jaunās dalībvalsts Latvijas, Briseles un Strasbūras vārdam mūsu ikdienā ir lietišķāka pieskaņa un tās nav tikai Eiropas pilsētas Beļģijā un Francijā.
Cilvēki Latvijā seko līdzi Eiroparlamenta darbībai, pieņemtajiem lēmumiem, arvien vairāk un vairāk paši dodas uz šīm ES citadelēm, lai redzētu, kā tad tur mūsu deputāti darbojas, jo visi kopīgi jau esam viņus šo pienākumu pildīšanai deleģējuši. Ik gadu katrs eiroparlamentārietis viesos pie sevis ar nolūku iepazīstināt ar parlamenta darbību var uzaicināt 100 viesu. Tad nu parēķiniet paši, cik cilvēku no Latvijas lūgto viesu statusā ir pabijuši ES parlamentā šajos nepilnajos četros gados. Nesen – pašās augusta beigās – grupa Latvijas pārstāvju, starp viņiem nevalstisko organizāciju pārstāvji, skolotāji, žurnālisti, studenti – Briselē viesojās pēc Valda Dombrovska ielūguma. Deputātam tā bija pirmā darbdiena pēc vasaras atvaļinājuma, bet jau gana spraiga – tūlīt pēc ierašanās (uz Briseli deputāts lidoja reizē ar mūsu grupu ar kārtējo „airBaltic" agro reisu) viņam bija tikšanās ar mums, tad vēl vairākas tikšanās, bet vakarā sastapāmies vēlreiz, lai nedaudz neformālākā gaisotnē pārrunātu mūs interesējošus jautājumus.
Darbs parlamentā ir interesants
Valdis Dombrovskis, tāpat kā viņa kolēģi no „Jaunā laika" Aldis Kušķis un Rihards Pīks no "Tautas partijas", darbojas lielākajā un ietekmīgākajā no 8 EP politiskajām grupām, kurā no 785 deputātiem ir pārstāvēti 278, Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupā un ir šīs grupas Latvijas delegācijas vadītājs un biroja loceklis. Bez tam viņš strādā arī vairākās EP delegācijās un ir Baltijas intergrupas pārstāvis. Valdis Dombrovskis piedalījies daudz un dažādu nozīmīgu lēmumu sagatavošanā šajā laikā, bet pats par vienu no nozīmīgākajiem veikumiem atzīst darbošanos pie 2006. gada ES budžeta sadaļas, kas attiecās uz visām ES institūcijām (izņemot Eiropas Komisiju) un to, ka, esot šajā jautājumā ziņotājam, izdevies nedaudz pamainīt filozofiju, kādā EP pieiet ES institūciju, tajā skaitā sava budžeta sastādīšanā. – Tajā reizē izdevās izdevumus samazināt par 20 miljoniem eiro, taču vislielākais gandarījums par to, ka šī pieeja lielā mērā saglabājusies un arī divi nākamie ziņotāji ir piegājuši šiem jautājumiem līdzīgā veidā. Līdz ar to EP tērē ievērojami mazākus līdzekļus nekā iepriekš. Protams, katru gadu šie izdevumi pieaug, jo ES pievienojas jaunas dalībvalstis, bet pieeja zināmā mērā no tā brīža ir pamainījusies, – ar gandarījumu secina deputāts.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 15.09.2007.
Autore: BAIBA MIGLONE
AUTORES un REGĪNAS TAMANES foto