Šotrešdien Madonā notika forums „Latvija un Eiropas Parlaments", kurā lielākoties gan skolēnu auditorijai tika runāts par Latvijas un Eiropas Parlamenta attiecībām.
Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas biroja vadītājs Māris Graudiņš informēja, ka šādi pilsoņu forumi tiek rīkoti katru pavasari un rudeni.
– Pa dienu mēs tiekamies ar studentiem kādā reģionālajā augstskolā, bet pievakarē dodamies uz citu pilsētu. Neatņemama sastāvdaļa šajās diskusijās ir kāda no Latvijas ievēlētā EP deputāta līdzdalība. Diemžēl šoreiz Krišjānis Kariņš veselības stāvokļa dēļ nespēja uz forumu ierasties, līdz ar to arī mūsu programma ir nedaudz citādāka, – pastāstīja Māris Graudiņš.
Šādu pasākumu mērķis ir nodrošināt EP saikni ar sabiedrību. Vaicāts, vai šo mērķi ir izdevies sasniegt, Māris Graudiņš atbildēja, ka piespiest iedzīvotājus meklēt informāciju par Eiropas Savienību (ES) vai piespiest „mīlēt" ES nav iespējams. Tā ir katra paša izšķiršanās, taču, redzot to, ka šie informatīvie pasākumi spēj pulcēt daudzus jauniešus un uzņēmējus, nav pamata būt neapmierinātiem.
– Madonā uz diskusiju ieradās vairāk nekā 35 cilvēki, kas caurmērā ir līdzīgi kā citās Madonas mēroga pilsētās, jo īpaši tumšā, drēgnā rudens pievakarē. Tiekoties ar studentiem, interesentu ir vairāk. Piemēram, šodien Rēzeknes Augstskolā bija 120 cilvēku, Vidzemes Augstskolā un Daugavpils Universitātē – ap diviem simtiem. Mēs pastiprinātu uzmanību veltām tieši jaunatnei, jo tā ir investīcija nākotnei, kas pēc kāda laika arī noteikti dos atdevi. Šis informatīvais darbs ir svarīgs arī tādēļ, ka oficiālajā skolu programmā ir relatīvi maz informācijas par ES. Ikdienā nākas saskarties ar to, ka daudziem iedzīvotājiem ES ir lielais nezināmais, taču vienlaikus jāsaprot, ka ES tomēr nav valsts. Tā ir starptautiska organizācija, kas apvieno 27 valstis, kur katrai ir savas intereses, taču mērķi visām ir kopīgi, un, lai šos mērķus sasniegtu, visas ir spiestas sadarboties. Eiropas Parlaments ir tā vieta, kur šo valstu intereses arī saplūst, un tajā var novērot gan konfliktus, gan sadarbības mēģinājumus, – skaidroja Māris Graudiņš.
Kā ilustrācija tam, ka EP ir strīdu un kompromisu vieta, ir fakts, ka EP joprojām ir divas mītnes vietas – Briselē un Strasbūrā. Kaut tas ir izpelnījies pašu parlamentāriešu asu kritiku, Francijas uzstājīgā vēlme noturēt vismaz vienu EP sēdi mēnesī Strasbūrā joprojām tiek respektēta.
– Runājot par ES un EP, es vēlētos atsaukties uz Kronvaldu Ata pazīstamo teicienu, ka tikai tie, kas iepazīst savu zemi, spēj to patiesi iemīlēt. Nav gan nekur teikts, ka mums ES un EP ir jāmīl, taču jāsaprot, ka aptuveni puse no mūsu valsts likumiem top EP, tādēļ ir lietderīgi zināt, ko Eiropas Parlaments dara un ko tajā dara mūsu ievēlētie deputāti, – uzsvēra EP informācijas biroja vadītājs.
Pašreizējā EP ievēlētos deputātus viņš raksturoja kā visai interesantu plejādi, jo tajā ietilpst deputāti, kas pirms 20 gadiem atradās barikāžu pretējās pusēs. Viņš arī atzina, ka tā ir jauno ES dalībvalstu tendence – EP ievēlēt deputātus, kas ir bijuši redzami politiskie darbinieki savos nacionālajos parlamentos vai arī ieņēmuši augstāko valsts amatpersonu amatus (premjeri, valsts prezidenti). Arī Latvija nav izņēmums.
Ievadam par EP uzbūvi, funkcijām un dalījumu frakcijās sekoja jauniešiem noderīga informācija par iespēju iesaistīties dažādās programmās, kas ļauj gan apmeklēt EP, gan kļūt par stažieri, kā arī mācīties un studēt citās ES valstīs.
Viena no šādām praktikantēm ir arī Anna Riekstiņa, kas skolēnus informēja par prakses iespējām EP birojos.
– Esmu praktikante EP Rīgas birojā, taču praktizēties var arī visu citu valstu EP birojos. Kad kļūstat par studentiem, jums būs iespēja pieteikties neapmaksātai praksei, taču, pabeidzot augstskolu, ir iespēja iegūt arī apmaksātu prakses vietu, kāda šobrīd ir arī man. Prakse ilgst piecus mēnešus, uz to ir iespējams pieteikties divreiz gadā – pavasarī un rudenī. Vēlos jūs motivēt izmantot šo iespēju, jo pieteikties ir vienkārši, bet iespaidi, ko gūsit, strādājot EP, ir ļoti vērtīgi. To, ar ko prakses laikā ir jāsaskaras praktikantam, dažos teikumos pat nevar raksturot, taču vairumam jauniešu tas ir pa spēkam, – norādīja Anna Riekstiņa.
Eiropas Parlamenta biroja pārstāvji gan nebija vienīgie, kas trešdien uzrunāja klātesošos. Diskusijas mērķauditorija bija arī uzņēmēji, kurus informēja par iespējām izmantot ES palīdzību eksportētājiem un ES fondu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai.
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieks un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā koordinators Edgars Bulvāns pastāstīja par to, ko viņa pārstāvētā aģentūra dara eksporta veicināšanas jomā un kā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls var palīdzēt sadarbības partneru atrašanā visā plašajā Eiropas Savienībā un arī valstīs ārpus tās robežām.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 06.11.2010.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto