Ērgļu un Madonas novada pašvaldību teritorijās, īpaši Jumurdas un Vestienas pagastā pēdējos piecos, sešos gados savairojies pārāk daudz mežacūku, kā rezultātā tiek nodarīts liels posts lauksaimniecības platībām, tiek izrakņāti, pat "uzarti" lauki vietās, kur vajadzēja būt pļavas zelmenim. Šādus darbus pastrādā mežacūkas, it īpaši tad, ja to ir daudz.
Minētajos pagastos nomas līgumu par medību tiesību izmantošanu pārsvarā ir noslēgusi mednieku biedrība "Driāda". Ir pamats domāt, ka šī mednieku biedrība ar savu darbību – meža dzīvnieku intensīvu piebarošanu – ir radījusi labvēlīgus apstākļus mežacūku skaita ievērojamam palielinājumam un lielam populācijas blīvumam šajās teritorijās.
Paaugstinātais mežacūku blīvums šajās platībās rada lielus postījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju platībās. Tā kā sakarā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nav iespējams risināt samilzušo konfliktsituāciju, ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, kas dotu iespēju iedzīvotājiem dzīvot un strādāt labvēlīgā vidē.
Mūsuprāt, šo nelabvēlīgo situāciju lauksaimniecības zemju īpašniekiem (turpmāk tekstā – zemju īpašniekiem) vērst par labu varētu vienīgi, mainot vai radot jaunus normatīvos aktus, izmaiņas pašā Medību likumā, jo patlaban starp tiesību aktiem mūsu valsts likumdošanā ir vērojama pretruna, kas neļauj atrisināt konfliktsituāciju vistiešākajā tās nozīmē.
Minētajos pagastos noslēgtais nomas līgums par medību tiesību izmantošanu ar mednieku biedrību nespēj garantēt drošību apkārt esošajiem zemju īpašniekiem, pasargāt no meža dzīvnieku radītajiem postījumiem.
Pašreiz situācija ir tāda, ka par postījumiem, ko radījuši meža dzīvnieki, tiek ziņots attiecīgajai mežniecībai un mednieku biedrībai, ar kuru noslēgts nomas līgums par medību tiesību izmantošanu. Šādos gadījumos mednieku biedrībai ir nekavējoties jārīkojas un jāsargā apdraudētais īpašums, kas tomēr netiek darīts, un šāda veida bezdarbību no mednieku biedrības puses ir praktiski neiespējami pierādīt. Savukārt, ja ir noslēgts nomas līgums par medību tiesību izmantošanu ar attiecīgo mednieku biedrību, pieaicināt kādu citu mednieku vai pat mednieku biedrības kolektīvu ir pretlikumīgi, jo tagadējais likums neparedz iespēju noslēgt nomas līgumus par medību tiesību izmantošanu ar vairākām mednieku biedrībām vai medniekiem.
Ņemot vērā tagadējā Medību likuma normas, zemju īpašnieki, kuru kopējā zemes platība nesastāda likumā paredzēto, nav tiesīgi noslēgt līgumus par medību tiesību izmantošanu ar mednieku biedrībām, kas ļautu medīt likumā noteiktos limitētos meža dzīvniekus, šajā gadījumā – mežacūkas. Tādējādi šiem zemes īpašniekiem tiek liegta iespēja aizstāvēt savas intereses uz savu privāto zemes īpašumu, jo, lai medītu meža dzīvniekus, ir nepieciešama medību atļauja, ko nevar iegūt kura katra persona. Pretējā gadījumā tiek pārkāpts likums. Rodas apstāklis, kas liedz zemju īpašniekiem cīnīties ar meža dzīvniekiem, kuri nodara zaudējumus, likumīgā ceļā.
Viens no mūsu ierosinājumiem ir panākt, lai tiktu radīti jauni normatīvie akti, kas ļautu zemju īpašniekiem, pamatojoties uz postījumu aktu, kuru mežacūku postījumu vietā sastāda novada pašvaldības un meža dienesta pārstāvji kopā ar cietušo zemes īpašnieku (vai zemes īpašnieka pilnvarotu personu), Valsts meža dienestā saņemt medību atļaujas mežacūku medīšanai postījumu vietās. Tad zemes īpašnieks, ja nav mednieks, drīkstētu uzaicināt likumīgu mednieku neatkarīgi no tā, vai ar zemes īpašnieku kādai mednieku biedrībai ir noslēgts medību tiesību līgums. Zemes īpašnieks varētu nodot savas medību tiesības jebkuram medniekam vai jebkurai citai mednieku biedrībai no blakus esošajiem medību iecirkņiem gadījumos, kad tiek konstatēti meža dzīvnieku radīti postījumi, turklāt neatkarīgi no tā, vai zemes īpašuma kopējā platība sasniedz likumā paredzēto.
Medījamo dzīvnieku uzskaiti veic Valsts meža dienesta darbinieki. Vadoties pēc uzskaites materiāliem, Valsts meža dienests vienpusīgi nosaka nomedīšanas limitu. Medniekiem ir tikai meža dzīvnieku regulētāja funkcijas, un to uzdevums ir, lai tiktu nomedīts Valsts meža dienesta noteiktais limits.
Šajā sakarībā mēs ierosinām, lai likumdošanā tiktu veiktas izmaiņas, kas ļautu Valsts meža dienestam kopā ar novada domes pārstāvjiem veikt stingru kontroli par Valsts meža dienesta noteiktā limita izpildi.
Tā kā šajos pagastos ar katru gadu mežacūku postījumi tikai palielinās, mūsuprāt, ir pamats aizdomām, ka biedrība "Driāda", lai medību platībās būtu liels mežacūku vairums, neatšauj Valsts meža dienesta noteikto mežacūku limitu, bet medību atļaujas vienkārši noraksta.
Zemes īpašnieku vārdā –
MARIJA VEIBA,
Vestienas pagasta z/s "Druvas"
līdzīpašniece