Trešo gadu pēc kārtas klavierspēles skolotāji skolēnu brīvlaika pirmajās dienās pulcējās J. Norviļa Madonas mūzikas skolā, lai piedalītos mūzikas skolotāju tālākizglītības kursos.
Šogad atsaucība bija sevišķi liela, skolotāji ceļu mēroja pat no Kurzemes un Latgales. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kursantu skaits dubultojies, līdz ar to uzliekot lielāku slodzi klavierspēles nodaļas vadītājai Ilzei Tomsonei un viņas palīgiem. Kursos piedalījās 65 skolotāji, kursu tēma pašu skolotāju izvēlēta – tautasdziesma instrumentspēles apguvē.
Pirmā diena aizsākās ar kursu vadītājas Noras Lūses (Rīga) „sveicienu" no profesora Jāzepa Vītola: tika atskaņota latviešu tautasdziesmas „Pūt, vējiņi" apdare.
Turpinājumā vēl viens „sveiciens" – no komponista Romualda Jermaka. Lietuviešu viešņai profesorei Albinai Siksniutei (Viļņa) piepalīdzot, izskanēja cits „Pūt, vējiņi" apdares variants divām klavierēm.
Pēc šīs emocionālās „uzrunas" aizsākās abu kursa vadītāju – Noras Lūses un Albinas Siksniutes – darbs meistarklasē ar čaklāko skolotāju sagatavotajiem audzēkņiem – modeļiem. No Madonas meistarklasē piedalījās skolotājas Tatjanas Savickas 4. klases audzēknis Lauris Dārznieks un Ilzes Tomsones 5. klases audzēkne Ilva Ozolniece. Visu klausītāju simpātijas – gulbenietim Kārlim Bošam, kura neviltotais prieks par iespēju muzicēt tonizēja klātesošos.
Nora Lūse darbā ar audzēkņiem centās panākt, lai uzplauktu krāsains skaņu pušķis, lai skaņdarbs iezaigotos, lai tuntulīgo kreščendo pārvērstu estētiskā skaistumā. Viņa norādīja uz tiem „mazajiem nieciņiem", ar kuriem spēj uzmirdzināt skaņdarbu.
Lietuviešu klavierskolotājas Albinas Siksniutes tēlainie salīdzinājumi rosināja audzēkņus atbrīvoties un nodoties muzicēšanas priekam.
Pēcpusdienā notika M. N. Čurļoņa Mākslu skolas klavieru nodaļas vadītājas Albinas Siksniutes un viņas audzēkņu koncerts. Pašas profesores izpildījumā izbaudījām F. Šopēna do minora Fantāzijā – ekspromtā ietvertos smalkumus, īpašā tembrējumā atskaņoto J. S. Baha Sol mažora Prelūdiju un Fūgu, M. K. Čurļoņa Re b mažora Prelūdijas meistarīgās imitācijas un B. Dvarionas sirsnīgo Rapsodiju par lietuviešu tautasdziesmu tēmām. Profesores audzēkņu atskaņotā programma, tehniski pietiekami sarežģīta, tika uzņemta ar lielu atsaucību. Publiku sevišķi aizkustināja V. Mikalauskas „Sniegbaltītes valsis", ko profesore ar savām audzēknēm atskaņoja sešrocīgi.
Vakarā – pianistes Artas Arnicānes koncerts Madonas kultūras namā. Viņa ar iespaidīgu skaņdarbu bagāžu ieradusies no Cīrihes.
Koncerts iesākās ar netradicionālā veidā sakārtotu programmu. Ar glāsmainām R. Šūmaņa Arabeskas noskaņām Arta Arnicāne klausītājus sagatavoja komponista dvēseles virpuļiem pilnajam astoņu Fantāzijskaņdarbu ciklam. Šķiet, ka paša komponista dvēsele ielijusi jaunās pianistes pirkstos, un šo pirkstu uzburtā skaņu vēstule tiek nodota lasīšanai. Saklausāms gan izbrīns, gan vīrišķīga piesitiena veidots uzstājīgs jautājums, gan nevaldāms prieks un pacilājums – tas viss saistībā ar Šūmaņa līgavu Klāru Vīku. Katra skaņa ar dziļu jēgu – neizsakāms baudījums.
Rotaļīgā vieglumā nomainās skaņdarbi. Klausāmies 20. gadsimta sarežģītāko klavierdarbu autora – francūža Ģērģa Ligeti etīdi „Burvju māceklis". Pianistes pirkstiņi darbojas elpu aizraujoši, sajūta tāda, it kā lietus lāses trakotu pa klavieru taustiņiem, visapkārt mirguļo un trīsuļo.
Mocarta Fa mažora Sonāte kā nebeidzama rotaļa triju daļu garumā. Spāņu komponista Manuela de Faljas Fantasia Baetica tehniski sarežģītas pasāžas, neprognozējami, strauji mainīgi izjūtu kontrasti. Mūzikas audums krāsains, gluži kā spāņu pančo. Šķiet, māksliniece nav nogurdināma.
Piedevās jūtams Artas pašas pāri plūstošais prieks par publikas izraisīto iedvesmu. Koncerta izskaņā – pārsteigums, amerikāņu komponista Viljama Balkoma „Ķirzakas skūpsts" . Skaņdarbā netrūka novitāšu: stepa imitācijas uz klavieru vāka, plaukšķināšana, klakšķināšana ar muti, svilpošana. Līksmi plīvojoša – tāda viņa bija visu koncerta laiku.
Visi Artas Arnicānes programmā piesauktie tituli ir ar dziļu segumu. Spēles tehnika apvienojumā ar smalku, gudru dvēseles izjūtu spēj sniegt baudījumu.
Par to, ka koncertā satikāmies ar nebēdnīgo Mocartu, sapņotāju, romantiķi Šūmani, smalko Šopēnu, žilbīgo Ligeti, brāzmaino Manuelu de Falju un oriģinālo Balkomu, ka pēc koncerta nejutāmies, kā nostrādājušies kopā ar pianisti, vislielākais paldies Artai Arnicānei. Savs nopelns arī Artas māmiņai Norai Lūsei, kuras mudināta meita jau tik jaunos gados sasniegusi tik daudz.
Kursu otrajā dienā Nora Lūse sniedza pārskatu par mūzikas pedagoģijas tradīcijām pasaules valstīs. Skolotāji dalījās darba pieredzē ar kolēģiem. Uzzinājām, ka briest ideja par starptautisku Baltijas reģiona valstu jauno pianistu konkursu, veltītu J. Norvilim, kam nākamajā gadā būtu jānotiek Madonā. Novēlēsim konkursa idejas autoriem nezaudēt entuziasmu šī plāna īstenošanā.
Autore: INGRĪDA GAILĪTE
J. Norviļa Madonas mūzikas skolā
AUTORES foto