Aizvadītajā ceturtdienā Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā norisinājās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizēts seminārs Madonas reģiona pašvaldību pārstāvjiem, NVA sadarbības partneriem, darba devējiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem interesentiem. Tā mērķis bija iepazīstināt ar notiekošo Latvijā un Madonas reģionā bezdarba jomā un diskusiju veidā apspriest problēmas un to iespējamos risinājumus.
NVA direktore, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka lielā konferences apmeklētība ir apliecinājums tam, ka Madonas reģionā problēmas, kas saistītas ar bezdarbu, ir aktuālas un tām arī tiek mēģināts rast risinājumus. Kopējo situāciju valstī bezdarba jomā viņa raksturoja kā stabilizējošos, taču par ievērojamiem uzlabojumiem esot krietni pāragri runāt. Šobrīd visaktuālāk esot palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kas nokļuvuši krīzes situācijā, paliekot bez darba, turklāt, tā kā NVA klientu skaits ir ļoti liels, risinājumi jārod ātri.
Trūkst jaunu darba vietu
– 25. oktobrī reģistrētais bezdarba līmenis valstī bija 14,5%, kas salīdzinājumā ar šā gada martu, kad pēdējo 8 gadu laikā bija reģistrēts visaugstākais bezdarba līmenis (17,3%), tomēr liecina par nelielu situācijas stabilizāciju. Vidzemes reģionā šis līmenis sasniedz 16,2%. Pozitīvi, ka nevienā filiālē rādītājs nav augstāks par 20%, kā tas ir, piemēram, Latgales reģionā. Pēdējie rādītāji liecina, ka Madonas reģionā ir 17,3% reģistrēto bezdarbnieku, attiecīgi 3297 bezdarbnieki, kas tomēr ir ļoti daudz. 25. oktobrī uz vienu brīvo darba vietu bija 49 darba meklētāji. Diemžēl pēdējos gados jaunas darba vietas netiek izveidotas, ja rodas kāda vakance, tas visbiežāk ir tādēļ, ka kāds cits darbinieks no darba aizgājis vai uzņēmums ir mainījis funkcijas. Vidēji gadā tiek radīts vien aptuveni 300 jaunu darba vietu. Taču priecē, ka darba vietas vairs netiek samazinātas tādā apjomā kā iepriekš, – ar situāciju bezdarba jomā un pēdējiem rādītājiem iepazīstināja Baiba Paševica.
Izglītībai liela nozīme
Statistikas dati arī rāda, ka izglītībai tomēr ir būtiska nozīme tajā, vai cilvēkam ir darbs. Bezdarbnieku īpatsvars izglītības grupās no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita visaugstākais ir tiem, kas ieguvuši pamatizglītību vai zemāku par to – 28%, savukārt ar augstāko izglītību bez darba šobrīd ir tikai 7% Latvijas darbspējīgo. Tāpat dati apgāž mītu, ka ar profesionālo izglītību daudzi paliek bez darba – darba meklētāju ar arodizglītību vai vidējo profesionālo izglītību ir tikai 14%.
– Šobrīd valstī ir 32% ilgstošo bezdarbnieku, kas bez darba palikuši ilgāk par gadu. Šiem cilvēkiem palīdzība ir nepieciešama visvairāk, jo pēc 9 mēnešiem viņi vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Šī bezdarbnieku mērķgrupa šā gada laikā ir pieaugusi. Tāpat arī 14% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir reģistrēti
bezdarbnieki. Lielākā daļa no viņiem ir ar pamatizglītību, bez prasmēm. Tāpēc, manuprāt, jauniešiem šajā vecumā vēl būtu jāatrodas kādas izglītības iestādes solā, nevis jāreģistrējas NVA. Jaunieši būtu jāaicina mācīties, apgūt prasmes, kas dzīvē būs nepieciešamas, jo ar pamatizglītību viņiem var piedāvāt vienīgi palīgstrādnieka darbu. Augstskolās, arodvidusskolās vai profesionālās izglītības iestādēs tomēr ir iespējams saņemt stipendiju. Pēc pamatizglītības iegūšanas jauniešiem nebūtu pareizākais uzreiz meklēt darbu – viņiem darba tirgum jābūt gataviem, – uzsvēra Baiba Paševica.
Bezdarbnieku skaita pēc pēdējās nodarbošanās TOP 3 gadu gaitā īpaši nav mainījies – šā gada 1. oktobrī Latvijā bija reģistrēti 9119 palīgstrādnieku, 8368 mazumtirdzniecības veikala pārdevēji un 4731 apkopējs. Vispopulārākās ārvalstis, uz kurām doties, šā gada pirmajos deviņos mēnešos bijušas Lielbritānija (34%), Norvēģija (17%) un Somija (16%). TOP 7 vairs neatrodas Īrija, taču tās vietā interese palielinājusies par Somiju.
Pašreizējie un jaunie pakalpojumi
NVA sniedz vairākus pakalpojumus nodarbinātības jomā. Pirmkārt, tā ir apmācība – profesionālā (tai skaitā apmācība pie darba devēja, augstākās izglītības programma), neformālā (tai skaitā valsts valoda) apmācība, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi un pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai. Otrkārt, NVA iespējams pieteikties apmācībām bezdarba riskam pakļautajiem – profesionālajai apmācībai bezdarba riskam pakļautajiem (šis pasākums tiek realizēts kopš pagājušā gada septembra un patlaban ir noslēguma fāzē), mūžizglītības pasākumiem nodarbinātām personām (šobrīd tie tiek uzsākti plašākā mērogā). Treškārt, tie ir īslaicīgi nodarbinātības pasākumi – subsidētā nodarbinātība, kompleksi atbalsta pasākumi (darba izmēģinājumi) un kompleksi atbalsta pasākumi (jauniešu darba prakšu nodrošināšana), kā arī apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība (darba praktizēšana ar Ls 100 stipendiju). Ceturtkārt, NVA sniedz karjeras konsultācijas. Patlaban visplašāk izvērstais pakalpojums ir darba praktizēšana pašvaldībās ar Ls 100 stipendiju (tā sauktā simtlatnieku programma). 25. oktobrī Cesvaines novadā programmā strādāja 24 simtlatnieki, Ērgļu novadā – 80, Lubānas novadā – 30, Madonas novadā – 271 un Varakļānu novadā – 70. Baiba Paševica akcentēja, ka simtlatnieki tieši darbam pašvaldībās piesaistīti, lai netraucētu vienlīdzīgu konkurenci privātuzņēmēju starpā. Konferences apmeklētāji gan pauda viedokli, ka pašvaldībām būtu izdevīgāk simtlatniekiem darbu dot ražojošajos uzņēmumos, jo tad nauda nāktu atpakaļ. Tāpat aktualizējās zemās darba kultūras un atdeves problēma, kas piemīt lielai daļai projektā iesaistīto bezdarbnieku. NVA Madonas filiāles vadītāja Lidija Kraukle gan norādīja, ka lielākā nozīme tam, kā strādā darbinieks, ir darba organizācijai, ko pierāda veiksmīga pieredze gan pašu reģiona, gan kaimiņu kolēģu simtlatnieku programmas praksē. Lidija Kraukle pastāstīja: – Šķiet, sabiedrība kopumā vairāk pievērš uzmanību un ilgāk atceras sliktos piemērus. Tāpat arī plašsaziņas līdzekļos šie stāsti tiek tiražēti vairāk. Tajā pašā laikā tepat Madonā no mūzikas skolas divas reizes mums lūdza pagarināt pie viņiem strādājošajiem stipendiātiem termiņu (ko gan nevaram darīt), jo ar darbiniekiem bija ļoti apmierināti.
Jauns NVA pakalpojums ir jauniešu darba prakse, kas uzsākta šā gada septembrī. Jaunieši var praktizēties pie darba devēja no 6 līdz 12 mēnešiem, par to saņemot dotāciju, arī darba prakses vadītājs saņem dotāciju, ir iespēja segt teorētisko apmācību izdevumus, veikt prakses vietas pielāgojumu jaunietim ar invaliditāti.
Jaunieša iepriekšējā darba pieredze nedrīkst pārsniegt 6 mēnešus, lai iesaistītos šajā projektā. Tāpat jaunums ir mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām – projekts dod iespēju strādājošajiem papildināt zināšanas profesionālās un neformālās izglītības programmās. Par šo pakalpojumu ir ļoti liela interese – apmācībās iesaistījušies jau 700 strādājošo un vēl ir 600 pieteikumu visā Latvijā.
Tāpat konferences laikā tika pievērsta uzmanība un iepazīta situācija saistībā ar nabadzību plāna „2010. gads – Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību" ietvaros.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto