Daudziem Madonas novada domes lēmums atļaut SIA „Madonas namsaimnieks" slēgt norēķinu centru Saules ielā 13a nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Turklāt ne jau tikai Madonas pilsētas iedzīvotājiem vien. Pārsteigti par šādu lēmumu ir arī abu pārējo pašvaldības uzņēmumu vadītāji – SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis un AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks.
Lēmums par norēķinu centra slēgšanu Madonā, Saules ielā 13a, kā „Stars" jau rakstīja, tika pieņemts sakarā ar jauno „Maksājumu pakalpojumu likumu", ko Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja šā gada februārī. Tas tika izstrādāts, pamatojoties uz ES Maksājumu pakalpojumu direktīvu, kas stājās spēkā 17. martā ar izmaiņu ieviešanas termiņu – šā gada 1. jūnijs.
Kā otrs svarīgākais iemesls tika minēts norēķinu centra zaudējumi un iekasēto maksājumu un apkalpojamo klientu skaita samazināšanās. Pēc SIA „Madonas namsaimnieks" datiem, klientu skaits vidēji mēnesī, pieņemot, ka katrs veic četrus maksājumus, ir samazinājies no 1939 klientiem 2006. gadā līdz 842 apmeklētājiem 2009. gadā, bet šāgada 9 mēnešos vidēji mēnesī to ir bijis 756.
Akciju sabiedrības „Madonas ūdens" rīcībā ir vēl precīzāka informācija. Izanalizējot maksājumu plūsmu iepriekšējos 3 mēnešos, atklājas pārsteidzoša aina. No 2860 AS „Madonas ūdens" klientiem 1805 klienti jeb aptuveni divas trešdaļas maksājumus joprojām veic pašvaldības uzņēmumos, nevis izmanto „izdevīgos un ērtos" bankas pakalpojumus. Šajā laikā vidēji mēnesī 1590 klientu maksājumus par AS „Madonas ūdens" pakalpojumiem ir veikuši SIA „Madonas namsaimnieks" norēķinu centrā, 205 klienti – SIA „Madonas siltums", bet 110 klientu – AS „Madonas ūdens", un tikai 1805 jeb aptuveni viena trešdaļa ir maksājuši banku filiālēs, internetbankā un telebankā.
Pētīs un prasīs skaidrojumu
– Atklāti sakot, lēmums par norēķinu centra slēgšanu bija negaidīts jaunums arī mums, par ko uzzinājām, tikai izlasot sestdienas laikrakstu „Stars". Saeimas pieņemto likumu es vērtēju kā banku lobēšanu. Mēs pētīsim „Maksājumu pakalpojumu likumu" un lūgsim Finanšu un kapitāla tirgus komisijai skaidrojumu, cik lielā mērā tas attiecas uz pašvaldības uzņēmumu sniegto pakalpojumu norēķinu kārtību, – uzsver SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis un piebilst: – Pieņemot maksājumus no iedzīvotājiem, mēs taču strādājam cilvēku labā. Lai ietaupītu dažus desmitus santīmu, liela daļa iedzīvotāju ierodas ne tikai norēķinu centrā, bet arī nāk uz SIA „Madonas siltums", kur komisijas nauda netiek iekasēta vai, ja maksā par cita pašvaldības uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem, tā ir noteikta 10 santīmu apmērā.
– Madonas novada domes lēmums droši vien mums ir jārespektē, un diez vai tas tiks mainīts vai atcelts. Taču līdz nākamā gada 1. janvārim, kad norēķinu centrs tiks slēgts, ir jāatrod cits risinājums, lai iedzīvotājiem par pašvaldības uzņēmumu sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem tomēr būtu iespēja samaksāt Madonas pilsētas centrā bez komisijas maksas, – par to, ka šajā situācijā ir jāmeklē risinājums, nešaubās arī AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks.
Viņš uzsver: – Divas trešdaļas AS „Madonas ūdens" klientu par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem maksā SIA „Madonas namsaimnieks" norēķinu centrā vai radnieciskajā pašvaldības uzņēmumā. Tik lielu iedzīvotāju skaitu, domāju, tomēr nevar ignorēt.
Arī Uldis Lielvalodis norāda, ka līdzīgi iedzīvotāji veic maksājumus arī par siltumu un karsto ūdeni. SIA „Madonas siltums" valdes loceklis, bijušais Madonas pilsētas domes deputāts Uldis Lielvalodis nav aizmirsis arī to, kas savulaik madoniešiem ticis solīts.
Īstais brīdis
– Ja atmiņa neviļ, vienā no Madonas pilsētas domes sēdēm deputāti konceptuāli atbalstīja priekšlikumu pēc Madonas novada nodibināšanas izveidot vienotu maksājumu centru, kur iedzīvotāji varētu samaksāt gan zemes nodokli, gan par komunālajiem pakalpojumiem, gan veikt citus ar pašvaldību saistītus maksājumus. Tagad ir īstais brīdis šo ieceri īstenot un norēķinu centru no Saules ielas 13a pārcelt uz ēku Saieta laukumā 1, lai iedzīvotājiem par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem būtu iespējams samaksāt vienuviet, kā tas, starp citu, ir daudzās citās pilsētās, un izveidot kaut ko līdzīgu vienas pieturas aģentūrai. Novada pašvaldībā ir pietiekami daudz juristu, lai līdz 1. janvārim varētu piedāvāt Madonas iedzīvotāju interesēm atbilstošu risinājumu, – uzskata Uldis Lielvalodis.
To, ka ar Ulda Lielvaloža atmiņu viss ir kārtībā, var apliecināt arī šī raksta autore. Vēl vairāk, tas, ka pašvaldība ar laiku pārņems savā pārziņā SIA „Madonas namsaimnieks" norēķinu centru (iespējams, pat pārceļot uz Tirgus ielu 3), tika solīts jau tolaik, kad SIA „Madonas namsaimnieks" no Madonas centra tika „izsūtīts trimdā" uz Augu ielu. Tas bija viens no noteikumiem, ko izvirzīja uzņēmuma vadītājs Guntars Dzenis, piekrītot pārcelties uz telpām Augu ielā. Tiesa, tā bija mutiska vienošanās, kas, iespējams, oficiālos dokumentos, izņemot publikāciju „Starā", nekur citur nav fiksēta.
Atsaucot atmiņā vēl senākus notikumus, jāpiebilst, ka norēķinu centrs savulaik tika izveidots tieši triju pašvaldības uzņēmumu sniegto pakalpojumu maksājumu pieņemšanai, nevis, lai dublētu vai radītu konkurenci bankām, pieņemot maksājumus par LMT, IZZI, „Latvenergo" un citiem ar pašvaldību uzņēmuma darbību nesaistītiem pakalpojumiem. Ja norēķinu centra darbība nebūtu paplašināta, iespējams, tagad būtu mazāk problēmu.
– Jāņem vērā, ka pašvaldībai ir jānodrošina siltuma un ūdens pakalpojumi iedzīvotājiem, līdz ar to atklāts ir jautājums, vai tad, ja pašvaldība iekasēs naudu par saviem pakalpojumiem, uz to vispār attieksies minētais likums, – akcentē Guntars Dambenieks.
Maksājumus pieņems
Uz jautājumu, vai jau tagad likumā nav noteikts, ka maksa par siltuma un ūdens pakalpojumiem ir jāiekasē māju apsaimniekotājam, Guntars Dambenieks atzīst, ka tā tiešām arī ir.
– Šis ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem, kura atrisināšana Madonas pilsētā tiek atlikta gadu no gada. Ja visus maksājumus iedzīvotāji maksātu apsaimniekotājam, tad droši vien šodien neizraisītos diskusija par to, ka iedzīvotājiem kā senāk, pirms norēķinu centra izveidošanas, būs jāskraida apkārt pa Madonu, veicot norēķinus trijos uzņēmumos. Protams, mēs, divi pašvaldības uzņēmumu vadītāji, nevaram uzspiest Madonas novada pašvaldībai veidot vienotu maksājumu centru Madonas pilsētas centrā, bet risinājums, ja tiks slēgts norēķinu centrs Saules ielā 13a, tomēr ir jāmeklē, – norāda Guntars Dambenieks, piebilstot, ka jebkurā gadījumā abi pašvaldības uzņēmumi – gan AS „Madonas ūdens", gan SIA „Madonas siltums" –
turpinās pieņemt maksājumus no iedzīvotājiem par visu triju uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem vismaz līdz pirmajām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas soda sankcijām vai skaidrojuma saņemšanai.
– Gadījumā, ja tomēr pilsētas centrā netiks rasta iespēja iedzīvotājiem samaksāt par pašvaldību uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, mēs, ja nevarēs citādi, izņemsim licenci un izpildīsim citas „Maksājumu pakalpojumu likumā" izvirzītās prasības", ierīkosim, ja tas tiks pieprasīts, arī necauršaujamas stikla sienas, bet maksājumus no iedzīvotājiem vismaz savos uzņēmumos pieņemsim, – Guntars Dambenieks un Uldis Lielvalodis ir apņēmības pilni nepadoties.
Savukārt vaicāti, kā vērtē to, ka, izlemjot jautājumu par norēķinu centra slēgšanu, uz Madonas novada domes sēdi netika uzaicināti ne SIA „Madonas siltums", ne AS „Madonas ūdens" pārstāvji, pašvaldības uzņēmumu vadītāji no komentāriem atturējās.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto