Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Lai “Zelta slaucenē” vairāk piena!

Redakcija

Autors • 27.10.2010.

Lai “Zelta slaucenē” vairāk piena!
Burtu lielums

Jaundibināto balvu "Zelta slaucene" – par lielāko piena pieauguma kāpumu – a/s "Cesvaines piens" pasniedza divām Madonas novada Dzelzavas pagasta saimniecībām – z/s "Mazdzērbi" un z/s "Mūrnieki".

Ikvienam ir svarīgi, ka viņa darbu novērtē un pasaka paldies. Arī z/s "Mazdzērbi" saimniece Edīte Bergvalde, kas savu saimniecību izveidoja pirms septiņiem gadiem un sāka attīstīt piena lopkopību no četrām govīm, jutās iepriecināta. Pasākumā Edīte piedalījās kopā ar vīru Sandri, jo arī darbos abi ir kopā.

Iepazīstinot ar savu saimniecību, Edīte stāsta, ka viss sākts tukšā vietā. Pirms septiņiem gadiem bijusi liela apņēmība veidot kaut ko savu.

– Zemnieku saimniecība "Mazdzērbi" ir reģistrēta 2003. gadā. Toreiz jau zināju, ka turēšu lopus, jo nāku no ģimenes, kas nodarbojusies ar lopkopību, līdz ar to jau no bērnības darbs laukos ir tuvs un pazīstams. Dažas govis nāca līdzi pūrā no Bērzaunes pagasta "Jurēniem", kur saimnieko mamma – Anita Siliņa. Pirmo kredītu paņēmu tāpēc, lai iegādātos govis. Vienu ganāmpulku – 13 govju – nopirku Valmieras pusē.
Ganāmpulks pa šiem gadiem ir izaudzis līdz 88 govīm. Tā kā man patīk dažādība, mums ganāmpulkā ir gan ‘Latvijas brūnā', gan sarkanraibās, gan melnraibās un pat trīs ‘Latvijas zilās'.

Vaicāta par to, kuras ir tās pienīgākās, saimniece aizdomājas: – Nevaru tā pateikt, bet arī ‘Latvijas zilā' nav nekāda kaza, tāpēc dusmojos, kad kāds šīs govis noniecina.

– Kā izdevies panākt izslaukuma kāpinājumu?

– Viegli jau nav, – atbild Edīte. – Tas, ka patlaban izslaukums ir ap 7000 kg no govs, vēl nav robeža. Uzskatu, ka mums ir labas govis pēc ģenētikas. Tas jau ir pamats.
Svarīgs ir arī ganāmpulka lielums. Pagājušajā gadā pienāca klāt pašu izaudzētās teles. Tās arī ir mantojušas labas īpašības, galvenais, ražību. Kā saimniecības izveides sākumā nopirku govis (ganāmpulkā bija 30 piena devējas), tā vairāk nekas pirkts nav. Visi lopiņi ir pašu izaudzēti.

– Ferma ir uzcelta pašu spē­-kiem – šķūņa tipa, kur ir sienas un jumts, – raksturo saimniece. – Tomēr tā nav bezizmēra, un ir jādomā par paplašināšanu.

Ar a/s "Cesvaines piens" jau no saimniecības pirmsākumiem ir izveidojusies laba sadarbība. – Piena iepirkuma cenu līkne ir bijusi visāda. Kad 2008. gada nogalē iepirkuma cenas gāja uz leju, nebija viegli nevienam. To jau varēja saprast – visiem grūtības. Neesmu no tiem, kas sūdzas, un arī staigātāja no viena pārstrādes uzņēmuma uz otru – nepavisam ne. Nav teikts, ka citur būs labāk. Cesvaine atrodas tuvu, un piena pārstrādes uzņēmums "Cesvaine" izpilda līgumā noteikto, – vērtē Edīte Bergvalde.

Piena izslaukums ir atkarīgs arī no lopu barošanas, un tā saimniecībā ir roku darbs. – Nav jau mums modernā kūts. Slaucam piena vadā, tīrīšanu atvieglo mēslu transportieris, bet barošana notiek ar pašu spēkiem. It kā vajadzētu ko uzlabot, bet pašreizējos ekonomiskajos apstākļos neriskējam, jo visos projektos ir savi nosacījumi, ne vienmēr izdevīgi. Pašu darbs izmaksā lētāk. Vismaz to neierēķina.

Interesanti bija uzzināt, ka Edītei Bergvaldei ir bakalaura diploms teoloģijā. Viņa ir pabeigusi Latvijas Universitāti un atzīst, ka specialitāte ļauj sakārtot vērtību sistēmu, līdz ar to dzīves uztvere palīdz arī ikdienā.

Savukārt Sandris ir mācījies Ērgļu arodvidusskolā, apguvis visas tās zināšanas, kas vajadzīgas, saimniekojot laukos. "Mazdzērbu" tehniskā puse ir viņa pārziņā.

– Kuram gan šobrīd klājas viegli, un īpaši lopkopībā darbs vienmēr ir bijis smags, – raksturo Dzelzavas pagasta lauku attīstības speciāliste Astrīda Plotka. Viņa teic, ka tas, ka uz Dzelzavas pagastu ir atceļojušas divas "Zelta slaucenes", liecina, ka te ir saimnieki, kas nav atmetuši ar roku lopkopībai, lai arī vēl pirms pusotra gada piena iepirkuma cenas ir bijušas kritiski zemas. – Bergvaldu saimniecību var tikai apbrīnot, jo te ir piemērs, ka ar darbu un labu gribu var daudz paveikt. Saimniecībā saviem spēkiem ir izaudzēts lopu ganāmpulks, arī nomas zeme ir vajadzīga, lai tik daudz govju uzturētu. No ārpuses novērtējot lopu mītni, nemaz nevar iedomāties, kā tur tik daudz govju var satilpt. Ja ģimenē aug mazi bērni, tad jo īpaši nav viegli visu paspēt, bet saimnieki ir jauni, enerģiski. Ja ir sava saimniecība, tas arī ir stimuls strādāt.

Autore: IVETA ŠMUGĀ

LĪGAS ĀDAMSONES foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px