Dzelzavas speciālās internātpamatskolas 12. klases audzēkne Marika Bebere no 14. līdz 24. septembrim uzturējās Varšavā.
Meitene piedalījās 2010. gada Eiropas Speciālās olimpiādes vasaras spēlēs un kopā ar Latvijas izlases komandu futbolā izcīnīja sudraba medaļu. Pasākumā notika sacensības vairākos sporta veidos: vieglatlētikā, galda tenisā, futbolā (meitenēm), apvienotajā basketbolā, tenisā, svarcelšanā, skrituļskriešanā, badmintona spēlē.
Spēļu konteksts
Kopumā Eiropas Speciālās olimpiādes vasaras spēlēs piedalījās 1600 sportistu, 600 treneru, 2000 brīvprātīgo palīgu, 200 oficiālo darbinieku, 250 mediķu, 1500 ģimeņu pārstāvju, 100 Olimpiādes komitejas darbinieku.
– Jau divus gadus iepriekš zinājām, ka Marika ir iekļauta Latvijas meiteņu futbola izlases komandā, – pastāstīja skolas sporta skolotāja Līga Klusa. – Mariku sadraudzības spēlēs pamanīja Sveķu speciālās internātpamatskolas direktors Aigars Lasis. Mums, visai skolai, tas bija milzīgs gandarījums, kad speciālās olimpiādes Latvijas nacionālā direktore Dzidra Kupča piezvanīja no Rīgas un informēja par izcīnītajām medaļām. Mariku mājās sagaidījām ar ziediem un sveicieniem, skolas kolektīvs uzgavilēja viņas talantam un izturībai.
Pasākumu kalendārs
No Latvijas uz Eiropas Speciālās olimpiādes vasaras spēlēm devās 27 cilvēki – sportistes, treneri, skolotāji. – Vispirms aizbraucām uz Varšavu, piereģistrējāmies un pēc nepilnas stundas jau devāmies uz viespilsētu Zabže (Zabrze) Polijas dienvidos, – pastāstīja Marika Bebere. – Tur trīs dienas mums bija ieplānota atpūta.
Atpūtas pasākumi kopumā notika 58 Polijas pilsētās, Marika un pārējās Latvijas izlases dalībnieces uzturējās vienā no tām. – Zabžē apskatījām ogļu raktuves, kas atrodas 320 metru zem zemes, stadionu, atpūtāmies peldbaseinā, – informēja meitene. – Bija oficiāla pieņemšana un garšīgi ēdieni. Pēc tam atgriezāmies Varšavā, kur notika spēļu atklāšana.
Svētki un piepūle
Pēc lāpu skrējiena sekoja olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, kas pulcēja tūkstošiem cilvēku.
– Bija ļoti iespaidīgi, – secināja Marika. – Piedalījās 57 valstu pārstāvji. Komandas apgāja apkārt arēnai, jutāmies ļoti pacilāti. Nākamajā dienā sākās spēles. Vispirms bija atlases spēle, lai komandas novērtētu pēc līmeņa. Latvija tika spēcīgāko komandu sadaļā, spēlējām ar Krieviju, Vāciju, Zviedriju, Ungāriju, Uzbekistānu. Bija dienas, kad spēlējām pat divas spēles. Tas prasīja lielu fizisko sagatavotību. Katru rītu cēlāmies pulksten 5.45, pulksten 7 jau bija jābūt autobusā. Policija apstādināja sabiedrisko satiksmi, lai mūs ar lielajiem autobusiem aizvestu uz stadionu. Iesildījāmies, un pulksten 10 jau sākās spēles.
Sportiskā domāšana
Jautāta, no cik gadiem Marika spēlē futbolu, meitene teica: – Kad biju maza, vairāk jandelējos ar puišiem, kopā ar viņiem tad arī spēlēju futbolu.
Skolotāja Līga Klusa piebilda, ka Marikai padodas ikviena sportiska aktivitāte. Viņa piedalās sacensībās basketbolā, galda tenisā, bet futbols esot pāri visam. „Marikas plusi ir laba tehnika un sportiskā domāšana. Citiem bērniem ir no Dieva dota krāsu izjūta, Marikai – sportiskā domāšana. To redzu visos sporta veidos. Puiši vēl nav sapratuši, Marika jau rīkojas."
Skolotāja neslēpa, ka arī puiši guvuši panākumus – republikas futbola spēlēs skolas komanda tikko izcīnījusi 3. vietu.
Spēlē agresīvi
Olimpiādē futbola spēles esot bijušas agresīvas, jo visas komandas tiekušās pēc medaļām. – Pārbaudes spēlēs biju aizsargs, pēc tam, kad cīnījāmies par medaļām, biju uzbrucējos, – detaļas izklāstīja Marika.
Atlases spēlēs Marika nedrīkstēja parādīt, cik viņa ir spēcīga, īsto meistarību meitene atklāja spēļu finiša taisnē. – Mūs jau brīdināja, ka spēles būs agresīvas, man arī tika gan skrāpēšana, gan citas izpausmes, – atcerējās viņa. – Visvairāk tika satraumēta kāja. Kad otrreiz spēlējām pret Krievijas izlasi, skolotājs uzsteidzās uz laukuma un satraumēto kāju saldēja, lai nesāp. Krievu spēlētājas to redzēja, un, tā kā mani sedza divas meitenes, viena no viņām mērķtiecīgi sita pa slimo kāju. Pēdējā spēle bija tāda, ka saviem spēkiem knapi nogāju no laukuma.
– Marika ir ļoti izturīga un vienmēr iet līdz galam, – komentēja sporta skolotāja. – Diemžēl trauma joprojām liek sevi manīt, basketbolu Marika vēl nevar spēlēt. Neraugoties uz problēmām, Marika nekad nečīkstēs.
Čakla un apzinīga
Kad ierunājāmies par mācību darbu, skolotāja Klusa uzsvēra, ka Marika ir čakla un apzinīga gan mācībās, gan sabiedriskajā darbā. „Marika ir ļoti draudzīga, un jauki, ka ar zvaigžņu slimību meitene arī neslimo. Visi skolēni priecājās par viņas sasniegto, kopā ar Mariku vēlreiz izdzīvoja olimpiādes spēles."
Skolas direktores vietniece mācību jomā Aina Saliņa slavēja meiteni kā izdarīgu un vispusīgu arī citās jomās. „Pēc 9. klases Marika mācās par pavāra palīgu. Tā ir skolas piedāvātā arodprogramma, un pavasarī, nokārtojot eksāmenu, meitene saņems apliecību par pirmo profesionālo kvalifikācijas līmeni pavārmākslā."
Komentējot šo ziņu, Marika skaidroja, ka ēst gatavot viņai patīk. „Tur var eksperimentēt un radoši izpausties. Vislabprātāk gatavoju otros ēdienus – cepu, šmorēju, saldie mani vēl neinteresē." Par dzīves profesiju pavārmākslu Marika gan nedomā izvēlēties, bet viss apgūtais lieti noderēs.
Skolas dvēsele
Dzelzavas speciālajā internātpamatskolā Marika mācās kopš 3. klases. – Sākumā dzīvoju Praulienā, tad ģimene pārcēlās uz Ogres novadu, – pastāstīja viņa. – Dzelzavā jūtos kā otrajās mājās, katrs stūrītis te zināms, ar aizvērtām acīm varu to atrast.
Skolā meitene piedalās visās aktivitātēs. „Pagājušajā gadā sāku dejot tautiskās dejas un līnijdejas. Eju teātra pulciņā, piedalos floristikas nodarbībās. Kāda skolotāja mani nosauca par skolas dvēseli."
Šonedēļ, kad skolā rit brīvlaiks, Marika devusies uz Ogres novadu.
– Marika ir ļoti aktīva, pati strādā un cenšas, un aizrauj visās aktivitātēs līdzi arī pārējos, – rezumēja skolotāja Līga Klusa.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no Marikas arhīva