Ceturtdien notikušajā Madonas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti pēc SIA „Madonas namsaimnieks" ierosinājuma izvērtēja iespēju slēgt SIA „Madonas namsaimnieks" struktūrvienību – norēķinu centru, kas atrodas Madonā, Saules ielā 13a.
Uzņēmuma valdes loceklis Guntars Dzenis šo jautājumu aktualizēja saistībā ar „Maksājumu pakalpojumu likumu", kas nosaka un regulē maksājumu iestāžu darbu.
– Norēķinu centrā tiek veikti maksājumi par SIA „Madonas siltums", AS „Madonas ūdens", „Latvijas Mobilais Telefons", IZZI un citu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem. Minētais likums attiecas uz mums, jo pieņemam maksājumus ne no savas darbības jomas. Jau esam saņēmuši aizrādījumu par to, ka likums netiek ievērots. Ja vēlamies to ievērot, tad uzņēmumam ir jāreģistrē komercreģistrā atbilstošās komercdarbības veikšana un jāreģistrējas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Uzskatām par nelietderīgu veikt šādu reģistrāciju un ievērot ar minēto likumu saistītos turpmākos speciālos noteikumus, jo norēķinu centrs jau vairākus gadus strādā ar zaudējumiem, – norādīja Guntars Dzenis.
Maksājumu skaits sarūk
Viņš uzsvēra, ka prasības, ko norēķinu centram saskaņā ar likumu vajadzētu ievērot, ir smagas un pielīdzināmas tām, kādas ir bankās. Tas no uzņēmuma prasītu lielu finansiālu ieguldījumu. Viņš arī atzina, ka norēķinu centra pakalpojumus ar katru gadu iedzīvotāji izmanto aizvien retāk. SIA „Madonas namsaimnieks" sniegtie dati liecina, ka pieņemto maksājumu skaits no 93 tūkstošiem 2006. gadā sarucis līdz 27 tūkstošiem šā gada pirmajos deviņos mēnešos. Guntars Dzenis lēš, ka kopējais skaits līdz gada beigām labākajā gadījumā varētu būt ap 33 tūkstošiem. Savukārt norēķinu centra finansiālie zaudējumi pēdējos trijos gados ir svārstījušies no 4 līdz nepilniem 8 tūkstošiem latu gadā.
Likums attiecas ne vien uz SIA „Madonas namsaimnieks", bet arī uz abiem pārējiem Madonas novada pašvaldības uzņēmumiem – SIA „Madonas siltums" un AS „Madonas ūdens", kur katrā iedzīvotāji līdz šim varēja veikt maksājumus par visu triju uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem. Turpmāk, ja uzņēmumi nevēlas nonākt konfliktā ar likumu, katrs no tiem varēs pieņemt maksājumus tikai par savu darbības jomu. Vairāki deputāti šo likumu nodēvēja par kārtējo birokrātu sacerējumu, kas tapis, nedomājot par valsts iedzīvotājiem, jo līdz šim dažādu pilsētas dzīvojamo rajonu iedzīvotāji varēja izvēlēties savai dzīvesvietai tuvāko pašvaldības uzņēmumu, kurā norēķināties par visu triju sniegtajiem pakalpojumiem. Guntars Dzenis gan norādīja, ka maksājumus par katra uzņēmuma pakalpojumiem iedzīvotāji uzņēmumos joprojām varēs veikt, taču tikai par konkrētā uzņēmuma sniegto pakalpojumu, līdz ar to SIA „Madonas namsaimnieks" maksājumus no iedzīvotājiem pieņems uzņēmuma birojā Augu ielā 29.
Vienlaikus viņš, kā arī daži deputāti atzina, ka jau pati dzīve ir parādījusi, ka norēķinu centrs, kura izveide pirms dažiem gadiem bija loģiska pretimnākšana iedzīvotājiem, šobrīd savu eksistenci vairs īsti neattaisno, jo iedzīvotāji aizvien biežāk izvēlas maksājumus veikt internetbankā vai arī vienreiz aizejot uz kādu no banku filiālēm, kas dažbrīd pat sanāk izdevīgāk, nekā maksājot norēķinu centrā.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters gan atzina, ka visu triju pašvaldības uzņēmumu administrācijai būtu jāmeklē risinājumi, kā iedzīvotājiem atvieglot maksājumu veikšanu, ļaujot visos trijos uzņēmumos bez maksas norēķināties arī par abu pārējo sniegtajiem pakalpojumiem. Atsevišķi deputāti, kas nedzīvo Madonā, atzina, ka laukos iedzīvotāji par spīti tam, ka tur banku filiāļu tikpat kā nav, ar šādām problēmām kā madonieši nesaskaras.
Pēc jautājuma izskatīšanas deputāti nolēma ar nākamā gada 1. janvāri ļaut slēgt SIA „Madonas namsaimnieks" struktūrvienību „Norēķinu centrs" un uzdeva uzņēmumam informēt iedzīvotājus un sadarbības partnerus par centra slēgšanu, kā arī iespējām veikt maksājumus tuvākajās banku nodaļās vai veicot elektroniskos maksājumus internetbankās.
Netiek diskutēts ar iedzīvotājiem
Sēdē piedalījās un savu viedokli tajā, kā arī pēc tās izteica Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes priekšsēdētāja Jeuženija Adamoviča. Sarunā viņa pauda pārsteigumu, ka šis jautājums tādā steigā, bez iedzīvotāju informēšanas un iesaistīšanas, iekļauts domes darba kārtībā, jo īpaši tādēļ, ka likums par maksājumiem ir pieņemts šā gada martā. Viņa arī norādīja, ka sēdes dienā pat norēķinu centra darbinieces par šo jautājumu neesot bijušas informētas.
– Pārsteidza arī tas, ka deputātiem, ja neskaita domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru, apspriežot šo jautājumu, tikpat kā nebija jautājumu. Varēja arī redzēt, ka ar likumu viņi nav iepazinušies. Guntars Dzenis uzsvaru liek uz to, ka norēķinu centrs strādā ar zaudējumiem, taču, kad mēs iedzīvotāju kopsapulcēs jautājam, kur paliek tie aptuveni 4 santīmi par kvadrātmetru, kas domāti administrēšanai, viņš vienmēr saka, ka tas tiek novirzīts norēķinu centram. Tādā gadījumā norēķinu centrs netiek uzturēts tikai no komisijas naudas. Ja jau situācija ir tik nepatīkama un likuma noteiktās prasības smagas, tad vispirms tomēr par šo jautājumu vajadzēja diskutēt ar iedzīvotājiem un informēt to māju iedzīvotājus, kurus uzņēmums apkalpo, lai cilvēki zina, kā būs nākotnē. Jautājums sēdē tiek skatīts oktobra beigās, bet jau ar 1. decembri norēķinu centru SIA „Madonas namsaimnieks" vēlas slēgt. Labi vēl, ka šis termiņš tika atlikts līdz nākamā gada sākumam, – sacīja Jeuženija Adamoviča.
Viņa arī nevēlējās piekrist deputātu viedoklim par maksājumu veikšanu internetbankā un banku filiālēs.
– Apgalvojums, ka tagad visi maksās internetbankā, ir dīvains. Veciem cilvēkiem tas saistās ne tikai ar jaunu tehnoloģiju apgūšanu, bet arī ar finansiāliem izdevumiem – datora iegāde, internets. Var piekrist, ka norēķini banku filiālēs šobrīd ir izdevīgi, taču vai ir garantija, ka pēc norēķinu centra slēgšanas banku pakalpojumam neatgriezīsies pirmskrīzes izcenojums, kas dažās bankās bija pat lats par vienu maksājumu, – retoriski vaicā Jeuženija Adamoviča.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto