(Turpinājums no 14. oktobra numura)
Itālijas apskatē īpašs šķiet brauciens uz kalniem un nelielo pilsētiņu Karrāru, kur tiek iegūts un apstrādāts marmors.
Kā vēsta fakti, marmors veidojies pirms 30 miljoniem gadu. Tas ir dabiski kristalizējies kaļķakmens, ko raksturo brīnišķīgi dabas veidoti materiāla toņi un struktūra. Itālijā marmors tiek dēvēts par balto zeltu, lai gan marmors var būt arī pelēkā, rozā un pat melnā krāsā. Jau daudzus gadus itāļu mākslas pasaules ļaudis pastāv uz to, ka baltais, kas ir viskvalitatīvākais marmors, tehniskām lietām nebūtu jālieto, tam jākalpo tikai mākslas darbiem. Tēlniecībā marmors tiek izmantots kopš 1261. gada.
Mikelandželo vārds
Itālijas pilsētu Karrāru, kas tulkojumā nozīmē „akmens lauztuves", slavenu padarīja ievērojamais itāļu tēlnieks Mikelandželo (1475-1564). Karrāras Marmora kalnos viņš atlasīja materiālu saviem ģeniālajiem darbiem, pievēršot lielu uzmanību akmens kvalitātei. Itāļu tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks vispilnīgāk atspoguļo dižrenesanses humānisma ideālus – monumentalitāti, vispārinātu formu, cilvēka skaistuma un neierobežoto spēju apliecinājumu.
Marmoru skulptūru veidošanai izmantojuši arī latviešu tēlnieki, tiesa gan, ne balto, jo tas ir pārāk dārgs materiāls. Starp citu, 1769. gadā Karrārā tika dibināta tēlniecības skola. Pateicoties neizsmeļamajām materiāla rezervēm, Karrārā sevi apliecinājuši dažādu paaudžu tēlnieki.
Karrāras marmora raktuves savā „Dievišķajā komēdijā" pieminējis arī itāļu dzejnieks un filozofs Dante Aligjēri (1265-1321), te 19. gadsimtā pabijis angļu rakstnieks Čarlzs Dikenss un citi literāti.
Darbnīcā top kopijas
Pirms došanās kalnos mēs apskatām marmora darbnīcu, kas pieder izdarīgam ukrainim (viņam pieder arī raktuves Ukrainā, no kurām tiek piegādāts melnais marmors). Darbnīcā tiek veikti pasūtījumi mākslas pasaulē zināmām skulptūrām. Tobrīd, piemēram, skatāma izkalta Mikelandželo slavenās statujas „Dāvids" kopija. Skulptūra ir gandrīz piecus metrus augsta, tās oriģināls atrodas Ufici galerijā – vienā no slavenākajām mākslas galerijām pasaulē. Dāvids – jūdu jauneklis –
divkaujā tikko uzvarējis mītisko milzi Goliātu, tēlnieks savu varoni attēlojis vispārējā garīgo un fizisko spēku saspringuma brīdī.
Netālu no Dāvida rit darbs pie skulptūras „Pieta". „Sāpju dievmāti" Mikelandželo radīja 1499. gadā, kad viņam bija vien 25 gadi. Darbnīcas apmeklējums ļauj iedziļināties ne tikai tehniskās lietās, varam izbaudīt īstu mākslu, jo kopijas „uz aci" ne ar ko neatšķiras no slaveno darbu oriģināliem.
Darbu pasūtītāji nākot no visas pasaules. Pasūta gan jēlmateriālu (Ķīna iepērk marmora bluķus, tos apstrādā un izdevīgi pārdod atpakaļ uz Eiropu), gan skulptūras. Mums ir iespēja vērot procesu, kā materiāls tiek pārbaudīts, kā notiek tā apstrāde, līdz izkalts mākslas brīnums.
Marmora kalni
No darbnīcas dodamies kalnos. Braucot pa kalnu serpentīniem, noskaidrojam, ka tur, kur redzami augi, marmora nav, tādēļ arī šie kalni ir tik kaili un bagāti. Sensenos laikos marmora bluķus veduši vērši, attīstoties tehnikai, darbs uzticēts dzelzceļa pārvadātājiem. Tagad šo uzdevumu veic šoferi ar smago mašīnu palīdzību – tas esot visoptimālākais variants. Kalnos izbūvēti ceļi, kur pirmsākumos mašīnu vadītāji braukuši pat atvērtām durvīm – ja nu auto nav spējis noturēt vedamā svaru, sasvēries un gāzies bezdibenī, šoferis paguvis izlēkt laukā.
Kalnu masīvā uzskatāmi redzams, ka pastāv virszemes akmens lauztuves un ir tuneļi, kas ved uz akmens lauztuvēm zem zemes. Kalnu dzīlēs marmors izmaksā dārgāk, tāpēc tur tiek atlasīts un lauzts tikai sevišķi izcils materiāls. Kalnos vairākās vietās redzams neliels altāris ar Dievmātes skulptūru – pirms strādnieki iet raktuvēs, no sensenām dienām vispirms tiek pielūgta Dievmāte. Darbs ir grūts, riska pilns, aizsardzība „no augšas" vīriem liekas svarīga.
Spēkam un enerģijai strādnieki lauztuvēs lieto speķi. To izdodas nogaršot arī mums. No neliela restorāniņa tiek iznesta paplāte ar meistarīgi sagrieztām speķa šķēlītēm, kas, izrādās, briedinātas marmorā. Tūristiem ir iespēja speķīti nopirkt līdzņemšanai. Marmorā speķis tiek noturēts 8 mēnešus, tā kvalitāte un garšas līnija nepieviļ nevienu latvieti.
(Turpinājums sekos)
Autore: INESE ELSIŅA
AUTORES foto