Negribēju jūs traucēt, bet laikam jau pie mums tā ir pieņemts tagad, ka normālā ceļā, bez starpniekiem neko atrisināt nevar.
Pusotru nedēļu pēc visiem zināmās vētras Madonā zvanīju uz īpašuma uzturēšanas nodaļu, kur sarunā ar speciālisti Gitu Lutci painteresējos, vai kāds nodarbosies ar vētras seku likvidēšanu Liseskalna kapos. Tā kā viens no kokiem nokrita uz mūsu ģimenes kapu vietas, laimīgā kārtā gan neko neaizskāris, mēs pašu spēkiem nozāģējām stumbru, bet apgāztais celms palika, bojājot centrālās ejas skatu. No Gitas Lutces saņēmu atbildi, ka visi darbinieki ir aizņemti vairāk svarīgos objektos un, ja es varu gaidīt, tad lai gaidu divas nedēļas, ja ne, tad lai meklēju iespēju izvilkt celmu pati. Sakarā ar to, ka man nav ne attiecīga transporta, ne tik daudz līdzekļu, lai to īrētu, piekritu pagaidīt. Pēc mēneša zvanīju atkal, jo vēl nekas netika darīts. Šoreiz G. Lutci sazvanīt neizdevās, sarunājos telefoniski ar Aldoni Rībenieku un pajautāju, kāpēc nekas nenotiek. No viņa saņēmu pārliecinošu atbildi: „Jūs, kundzīt, kaut ko jaucat, tur jau 3 dienas strādā darbinieki." Iepriecināta par tik labām ziņām, nākamajā dienā devos uz kapiem, lai uzkoptu visu pēc celma izcelšanas. Cik es biju izbrīnīta, kad, ieejot pa vārtiem, jau no tālienes ieraudzīju vēl joprojām palikušo celmu. Tā kā esmu pacietīga, gaidīju vien tālāk, jo cerēju, ka, tuvojoties svecīšu vakaram, cilvēki tomēr sarosīsies. Neteikšu, ka nekas nav izdarīts Liseskalna kapu apkārtnē – koki ir nozāģēti, bet celmi ir palikuši. Tie celmi, kuri rēgojas kapsētas malās, varbūt nevienam nemaisa, bet tieši mūsu celms, manuprāt, pievērš visu uzmanību, jo atrodas pašā centrā.
Tā nemanot pienāca svecīšu vakars, un to sagaidīja arī jau bēdīgi slavenais celms. Cik ilgi būs jāgaida, kamēr to aizvāks? Gribētu pajautāt attiecīgajām iestādēm, vai tad tagad mums būs katru reizi jāstaigā pakaļ darbiniekiem, lai dabūtu kādus pakalpojumus? Vai vētras seku likvidēšanai nav iedalīti no valsts naudas līdzekļi?
Kāpēc viss jādara par saviem jau tā minimālajiem naudas līdzekļiem?
Ar cieņu –
INESE LITAUNIKS
AUTORES foto