Pirms 10. Saeimas vēlēšanām CVK mājas lapā publiskotajā informācijā bija lasāms, ka daļa vēlēšanu iecirkņu ir pieejami arī vēlētājiem ar īpašām vajadzībām. Arī Madonas novadā tādi no 18 vēlēšanu iecirkņiem bija septiņi, tai skaitā abi vēlēšanu iecirkņi Madonas pilsētā.
Taču šis apgalvojums, kā vēlēšanu dienā pārliecinājās ne tikai ratiņkrēslos braucošie vēlētāji, bet arī cilvēki ar daļējiem kustību traucējumiem, īsti neatbilda realitātei. Ja ar vēlēšanu iecirkņa pieejamību vēlētājiem ar īpašām vajadzībām saprot tā atrašanos 1. stāvā, tad viss it kā būtu kārtībā. Tomēr bez citu palīdzības viņi vēlēšanu iecirknī nevarēja iekļūt, bet Madonas kultūras nama lejaszālē tas pat šādā veidā nebija iespējams, ja nu vienīgi – ienesot ar visu ratiņkrēslu. Arī no malas novērtējot kāpnes, bija jābūt lielai iztēlei, lai pieņemtu, ka pa tām bez grūtībām var nokāpt vismaz vēlētājs ar daļējiem kustību traucējumiem. Varbūt par to varētu mēģināt pārliecināties, ja vien nebūtu jābažījas, ka pēc tāda eksperimenta pats vari kļūt par cilvēku ar īpašām vajadzībām.
Arī vairāki vēlēšanu iecirknī sastaptie vēlētāji norādīja gan uz to, ka šis iecirknis nav pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan uz to, ka arī veci cilvēki, īpaši ar vāju redzi, varēja nobalsot tikai ar lielām grūtībām.
Kāpēc ne lielajā zālē?
– Vēlētājiem ar īpašām vajadzībām Madonas kultūras nama lejaszāle nav pieejama. Madonas kultūras namā ar ratiņkrēslu kaut kā vēl var iebraukt (kāds ārdurvis jau vienmēr atver un patur), bet nobraukt pa kāpnēm lejaszālē gan nav iespējams. Piezvaniet madonietei Inesei Naglei un pajautājiet, kā viņai veicās ar balsošanu vēlēšanu iecirknī! Apgrūtinoši te bija nobalsot pat vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo uz vēlēšanu iecirkni vajadzēja kāpt pa kāpnēm, kam nav margu. Arī zāles izvēle ar spoguļu sienu nav labākais variants. Vecākiem ļaudīm, uz to skatoties, jau reibst galva. Nav saprotams, kādēļ pēc Madonas kultūras nama rekonstrukcijas un lifta-pacēlāja ierīkošanas vēlēšanu iecirknim netika atvēlēta lielā zāle. Es neesmu vienīgā, kas, atnākot uz Madonas kultūras namu un konstatējot, ka jābalso lejaszālē, bija vīlusies. Manuprāt, vismaz reizi četros gados pašvaldība vēlēšanu iecirknim var atvēlēt lielo zāli, kur ir daudz vairāk krēslu un vēlētājiem, gaidot, kamēr atbrīvojas aizklātās balsošanas kabīne, nav jāstāv kājās. Pret vēlētāju tomēr vajadzētu būt lielākai cieņai, – uzskata madoniete Anna Liepiņa. Viņa piebilst, ka arī Madonas kultūras nama filiāles „Vidzeme", kur esot balsojusi iepriekšējos gados, vēlēšanu iecirknim atvēlētās telpas, ņemot vērā lielo cilvēku pieplūdumu, ir par šauru.
Nekas nav mainījies
– Vēlēšanu dienā biju ļoti nikna, pārliecinoties, ka pēdējos gados nekas nav mainījies un vēlēšanu iecirkņi joprojām nav pieejami vēlētājiem ar īpašām vajadzībām. Gribēju jau rakstīt sūdzību, bet tad dusmas noplaka, kaut gan rūgtums ir palicis. Viens no vēlēšanu iecirkņiem taču bija iekārtots Madonas kultūras namā, kur ir lifts-pacēlājs. Brīdī, kad ierados Madonas kultūras namā, nobalsot bija atnākuši arī veci cilvēki. Lai nokļūtu balsošanas vietā, vajadzēja kāpt pa kāpnēm, kurām nav pat margu, līdz ar to veciem cilvēkiem nebija, kur pieturēties. Vecīši, lai viņi nokļūtu vēlēšanu iecirknī un nepakristu, bija jābalsta radiniekiem. Tās kāpnes vairāk ir piemērotas jauniešiem, kas danco, nevis vecāka gadagājuma ļaudīm, kuri grib balsot vēlēšanu iecirknī, – pārdomās dalās Inese Nagle. – Dodoties uz Madonas kultūras namu, biju pārliecināta, ka balsošana notiks lielajā zālē, kur uzbraukt ar liftu-pacēlāju varēšu ne tikai es, bet arī veci cilvēki. Protams, ar liftu ir jāmāk rīkoties un ne katrs to prot, taču mums ir daudz jauniešu un citu brīvprātīgo, kurus vēlēšanu dienā varētu piesaistīt kā dežurantus, kas ar liftu 2. stāvā uzvestu vecos ļaudis. Kamēr notika Madonas kultūras nama rekonstrukcija, bija saprotams, ka vēlēšanu iecirknis atrodas citās telpās, bet ne tagad, kad remontdarbi ir pabeigti, ieguldīti lieli līdzekļi, tomēr joprojām tas nav pieejams visiem vēlētājiem. Pirms vairākiem gadiem komentāros internetā lasīju ieteikumu, lai sēžu mājās un piesaku balsošanu savā dzīvesvietā, bet kāpēc lai tā darītu, ja es neesmu slima?
Inese Nagle aicina redakciju pievērst uzmanību ne tikai vēlēšanu iecirkņu pieejamībai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī citām vietām Madonas pilsētā, kur nav uzbrauktuvju.
– Mums ir šiks Saieta laukums, bet par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nav padomāts. Kafejnīcā „Kore", kur notiek dažādi interesanti pasākumi, bez citu palīdzības nav iespējams iekļūt. Par to gadiem tiek runāts, bet pārmaiņu nav nekādu, – piebilst Inese Nagle.
Veicot rekonstrukciju
To, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nav pieejams arī vēlēšanu iecirknis Madonas kultūras nama filiālē „Vidzeme", atzīst arī vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs Andris Rieba un vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis Guntis Ķeveris.
– Pie mums 2. oktobrī balsot nāca no visa bijušā Madonas rajona, kā arī citiem novadiem, kopskaitā vairāk nekā 2500 vēlētāju, turklāt visu dienu – bieži vien nebija, kur apgriezties. Daudzi ar tādu burzmu un stāvēšanu rindā nebija apmierināti, bet paplašināt vēlēšanu iecirkņa telpas, kamēr netiek veikta kinoteātra rekonstrukcija, te gan nav iespējams, – atzīmē Andris Rieba.
– Droši vien tas būtu jāņem vērā, veicot kinoteātra renovāciju, ja arī nākotnē te domā veidot vēlēšanu iecirkni. Jāmeklē risinājums gan telpu paplašināšanai, gan pieejamības nodrošināšanai arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai viņi te varētu ne tikai nobalsot, bet arī ikdienā apmeklēt kino un citus pasākumus, – līdzīgu viedokli pauž Guntis Ķeveris.
Viņš atzīst, ka 10. Saeimas vēlēšanās nobalsot vēlēšanu iecirknī „Vidzemē" cilvēkiem ar kustību traucējumiem bija problemātiski, it sevišķi ratiņkrēslā.
– Pagaidām reālākā iespēja piedalīties vēlēšanās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, daļējiem kustību traucējumiem ir pieteikt balsošanu mājās, bet arī par to ne visi ir informēti. Daļai diemžēl nav neviena, kam palūgt, lai uz iecirkni nogādā iesniegumu. Acīmredzot te vairāk jāiesaista sociālie aprūpētāji, kas informētu savus aprūpējamos par iespēju balsot mājās un varētu arī uz iecirkni aiznest viņu pieteikumus. Atbilstoši likumam sociālais aprūpētājs vēlēšanās var būt arī aprūpējamo uzticības persona, – akcentē Guntis Ķeveris.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.10.2010.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS FOTO