Marte Meo tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „Pašu spēkiem". Šādos vārdos ir nosaukta jauna psiholoģiska metode, kas sniedz konkrētas atbildes uz vecāku jautājumiem par savstarpējo saskarsmi, bērnu attīstību un audzināšanu. Izmantojot šo metodi, tiek attīstītas vecāku prasmes sadarboties, atbalstīt un ieraudzīt bērna attīstības iespējas.
Kā palīdzēt bērnam, ja viņš raud ģērbšanās, mazgāšanās vai ēšanas laikā? Kā vecāku saskarsme ietekmē bērna attīstību? Cik svarīgas bērniem ir vecāku emocijas un psiholoģiskā vide? Uz šiem jautājumiem pie tējas atbildes meklēja jaunie vecāki Praulienas PII „Pasaciņa" psych. mag. Vitas Apsītes vadībā. Nodarbības notika projekta „Atbalsta veicinošā saskarsme vecākiem ar bērniem līdz 1 gada vecumam" ietvaros.
Uzskata, ka pirmais dzīves gads ir vissvarīgākais bērna attīstībā. Gan fiziski, gan psiholoģiski bērns gūst pirmo pieredzi savā dzīvē. Vecāku uzdevums ir pamanīt un būt blakus tajā mirklī, kad bērnam tas ir nepieciešams. Tāpēc tik svarīga sastāvdaļa Marte Meo metodē ir gaidīšanai. Pagaidīt, lai ieraudzītu bērna patiesās vajadzības, viņa drosmīgo iniciatīvu, lai mierīgi izbaudītu kopābūšanas prieku. Nodarbību laikā tika rādīti arī videofragmenti, kuros varēja redzēt bērna un vecāku pozitīvo saskarsmi ikdienišķās lietās. Tajos varēja pamanīt, kā māmiņa gaida, pirms bērns izēd muti un pats prasa vēl, kā māmiņa, maigi runājoties ar mazuli, pārvelk autiņbiksītes, kā bērniņam patīk tīrīt pirmos zobiņus, jo mamma to dara spēlējoties.
Viena no svarīgākajām lietām komunikācijā ar mazuli ir runāšana, komentēšana par to, ko dara gan mamma, gan bērns. Nebaidīties izskatīties pēc vāroša putras katla. Runāt, lai bērniņš iemācās valodiņu, jūtas droši un mierīgi, mammas balss ieaijāts.
Klātesošie vecāki gan atzina, ka ikdienā to dara, bet nekad nebija apzinājušies, ka tas ir tik svarīgi. Ar runāšanu var pārvarēt arī grūtas situācijas, kad bērns raud vai niķojas. Mierīgā balsī runājoties, var nomierināt mazuli. Ja sāp vēderiņš vai jaunizšķīlies zobiņš, tad aijājiet un stāstiet, ka viss būs labi, jo izaugs zobiņš, kas pēc tam šķels ābolus un burkānus. Tādā veidā var daudz vairāk panākt, nekā krītot panikā. Kas ir pats būtiskākais – šādi runājoties, arī mammītes ātrāk nomierinās.
Vecāku emocijas bērna dzīvē ir ļoti svarīgas. Klātesošie nodarbībās bieži minēja piemērus par to, kā nolaižas rokas un sakāpj raudu kamols kaklā, kad bērns ir visu nakti nēsāts uz rokām un raudājis. Tad vispirms ir jānomierinās pašam. Kāda mamma stāstīja, ka viņa tādās situācijās dzied, kāda – lūdz Dievu, kāda – runājas ar sevi un bērniņu, kāda – izraudas pati no sirds, kāda – kliedz spilvenā. Tās ir grūtās situācijas, kurās atrodas bērns ar mammu un tēti. Ja vecāki tam tiek pāri, tad arī bērns to pārdzīvos. Pēc tam svarīgi ir kopā atzīmēt to, ka ir pārvarētas grūtības. Tas var izpausties gan vārdos „jā", „malacis", „tu to vari", „re, cik jauki tu māki pagaidīt" utt., gan darbos – samīļot, paspēlēties, sacept kūkas vai sataisīt reālas svinības. Bērnam ir tik svarīgi, ka viņu novērtē. Īstenībā – ikvienam cilvēkam, bet mazulim līdz 1 gadam it īpaši.
Atvadoties V. Apsīte jautāja apmeklētājiem: „Ko jūs paņemsit savā dzīvē no šīm nodarbībām?" Daudzi vecāki atklāja, ka viņi jau ir pielietojuši Marte Meo metodi, tikai – neapzināti. Atzina, ka viņi nemaz nav apjautuši, ka ir tik labi vecāki. Šie kursi noderēja arī tam, lai vecāki noticētu sev – MĒS ESAM LABI VECĀKI!
Autore: ANTA IRBE
INESES KOLNEJAS foto