Pirms sāksim runāt par veicamajiem rudens darbiem, atcerēsimies pagājušās ziemas un vasaras norises augļu dārzā.
Pēc 2009.-2010. gada ziemošanas, kam bija raksturīgs neparasti bargs sals Austrumlatvijā (zemākā temperatūra bija -30,3 grādi C), februāra-marta meteoroloģiskie apstākļi atsevišķos komercdārzos sekmēja bumbieru mizas plaisāšanu un – virs sniega segas – daļēju apsalšanu. Arī atsevišķām ābeļu šķirnēm vainagā zari dienvidu pusē daļēji cieta no sala, kad valdīja kontrasts starp dienas un nakts temperatūru (naktī noslīdēja līdz -20 grādiem C). Dienā sasilstot augļu koku zariem, tika veicināta miera perioda izbeigšanās. Līdz ar to tika konstatēti bojājumi veģetācijas periodā. Sakarā ar dziļo sniegu daudzviet komercdārzu žogi tika pieliekti zemei, un garauši, stirnas varēja viegli piekļūt barības avotam – augļu kokiem.
Savukārt zem sniega mītošie grauzēji paspēja iebojāt atsevišķu augļu koku mizu, arī saknes augsnē. Ieejot ziemošanas fāzē, daudzviet kooperatīvo dārzu augļu kokus (ābeles, bumbieres, plūmes), to augļzariņus, augļus, vasas bija bojājusi augļu parastā puve, ķiršu pelēkā puve, lapbire u. c. slimības. Summējot visus šos faktorus, kauleņkokiem salā daļēji cieta zari, daļēji izsala ziedpumpuri. Zīmīgi, ka Viļānos kolekciju dārzā vasarā nācās redzēt ķiršu koku augļu gatavošanās laikā, kam augļi bija tikai apakšējos zaros, kurus ziemā bija sedzis sniegs.
Sēkleņkoku ziedēšana nebija tik bagātīga periodiski ziedošos kokos, kur it kā bija gaidāms ražas gads. Atcerēsimies, ka nākamā gada raža atkarīga no ziedpumpuru ieriešanās iepriekšējā veģetācijas periodā, un to ietekmē daudzu faktoru kopums.
Vasarā Austrumlatvijā bija pietiekami labvēlīgi apstākļi ābeļu un bumbieru parastā kraupja, augļu parastās puves, melnā vēža, ābeļu, bumbieru lapu pelēkplankumainības, kauleņkoku pelēkās puves u. c. slimību infekcijai. Minēto slimību attīstība ietekmējas no to ierobežojošo faktoru kopuma, meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas šovasar bieži vien nebija vienmērīgi visā Latvijas teritorijā.
Saldo ķiršu dārzā z/s "Pļavnieki" Daukstu pagastā novāca šim gadam pietiekami labu ražu, turpretī citā dārzā ķiršu izkritums bija samērā liels. Kur slēpjas problēma, un kā to risināt?
Viens no faktoriem – augļu koku pareiza mēslošana saskaņā ar augsnes skābumu. Veģetācijas periodā noņemtie augsnes paraugi, nosūtot tos analīzei, atklāj pH KCl un makroelementu K2O, P2O5 nodrošinājumu augsnē. Var arī reizē noteikt mikroelementu nodrošinājumu. Augsnes analīzes iespējams veikt sertificētā Valsts augu aizsardzības dienesta agroķīmijas laboratorijā Rīgā, Struktoru ielā 14a. Saņemot augsnes analīžu rezultātus, lai sagatavotu mēslošanas plānu, var izmantot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra filiāļu pakalpojumus. Optimālais augsnes skābums pH KCl upenēm ir 5,5-7, jāņogām 5,5-7, skābajiem ķiršiem 5,7- 7, ērkšķogām, zemenēm 5,8-7, ābelēm, bumbierēm 6-7,5, plūmēm, saldajiem ķiršiem 6-8. Lai uzlabotu pH KCl līmeni, ja tas konstatēts zemāks, augsnes jākaļķo. Ar ražu tiek iznests arī kalcijs, magnijs, augsni paskābina skābais lietus, minerālmēsli, kas dod skābu reakciju.
Ja arī augļu dārzam ir dots mēslojums un šķiet, ka visam būtu jābūt kārtībā, ir faktori, kas barības vielu uzņemšanu var traucēt. Tas ir mitruma trūkums un zema temperatūra augsnē, neatbilstošs augsnes skābums, barības elementi ir pārgājuši nešķīstošā savienojumā. Šo apstākļu ietekmē augi nevar uzņemt barību, un rodas augšanas traucējumi. Mitruma trūkuma dēļ samazinās kalcija, magnija, bora uzņemšana. Kalcija un bora uzņemšanu ietekmē gaisa mitrums un temperatūra. Lai novērstu negatīvi ietekmējošos faktorus, ir iespējams lietot šķidro mēslojumu caur lapām. Pielietojot minerālmēslus, vēlams tos iestrādāt augsnē.
Bargās ziemās visvairāk cieš tie augļu koki, kuri ziemošanai ir visvājāk sagatavoti: nav ierobežoti kaitīgie organismi – slimības un kaitēkļi, nav pietiekami mēsloti un ir bijis nevienmērīgs augsnes mitrums, nav optimizēts augsnes skābums. Atcerēsimies, ka rudenī ieteicams lietot kāliju saturošus mēslošanas līdzekļus, tos nepārdozējot, jo kālijs paaugstina koku salizturību, ar noteikumu, ka pavasarī ir lietoti kompleksie mēslošanas līdzekļi saskaņā ar mēslošanas plānu. Svarīga ir piemērotas šķirnes izvēle atbilstoši ziemcietībai konkrētajā audzēšanas vietā.
Pievērsiet uzmanību arī skābajiem ķiršiem, kas jau 15.-20. jūlijā inficējās ar kauleņkoku lapbiri un kam lapas augustā bija vairs tikai jauno vasu galos.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.10.2010.
Autors: IMANTS KĀRKLIŅŠ,
agronoms
AUTORA foto