Ar savējiem piemītošu intimitāti, dvēseļu saskaņu un dāsniem saules pieskārieniem svētdien, 10. oktobrī, atzīmējām skolotājas, dzejnieces un kultūras misionāres Adinas Ķirškalnes ietilpīgā mūža atceri.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs tika atklāta Adinai Ķirškalnei veltīta izstāde „Liec pelēkam mazliet sudraba klāt", bet foajē telpā notika dziesmām, dzejām un atmiņām piepildīts piemiņas sarīkojums.
Kultūrvēsturiska personība
– Madonas muzejam šoruden aprit 66 gadi, un 63 gadus ar mūsu muzeju kopā ir bijusi Adina Ķirškalne, – iesākot tikšanos, uzsvēra iestādes direktore Līvija Zepa. – Elza Rudenāja, Adina Ķirškalne – tās ir neatdalāmas vērtības, un jaunatvērtā izstāde ir veltījums muzeja draugam, kultūrvēsturiskai personībai, kurai vienmēr īpaši svarīga bijusi dvēseles klātbūtne.
Ar klusuma brīdi tika godināta Adina Ķirškalne, no viņas dzimtā novada nākusī teātra zinātniece Lilija Dzene, kā arī madonietes – Anna Bebre, Aina Gaujēna, kuru vārds saistīts ar Madonas muzeju un kas šoruden aizsauktas citā saulē.
Dzejas kompozīcija
Ceļā pie skolotājas un dzejnieces mūža veikuma publiku rosināja doties izstādes un pasākuma veidotāja Dace Zvirgzdiņa. Skanēja kompozīcija no Adinas Ķirškalnes dzejoļiem, ko lasīja Sarma Rudenāja, Māra Gaidule, kompozīcijas veidotāja Sarmīte Radiņa, bet muzikāli papildināja Artūrs Grandāns.
– Ir veļu laiks, kad miglas kamoli veļas gar ceļmalām, ceļas augšup upju un ezeru krastos, kad mēs dedzinām sveces saviem mīļajiem, – par šābrīža noskaņām dabā aizdomājās Dace Zvirgzdiņa. – Pieminam aizgājējus un tik un tā ejam tālāk. Tā darīja arī Adina Ķirškalne, turoties pie mākoņmalas zelta, pie saulespuķes vai mīļiem cilvēkiem. Adinas gaišumu, balsi, dzidros smieklus, viņas dziedāto dziesmu un tēlaino valodu mēs šodien varam paņemt sev līdzi.
Jauni fakti
Ilgstoši un daudz strādājot ar Adinas Ķirškalnes atstātajiem materiāliem, ik brīdi muzejniece atklājusi ko jaunu. Izstādē, piemēram, redzama 1937. gadā grāmatizdevēja Jāņa Rozes rakstīta vēstule, kas sūtīta Rīgas Skolotāju institūta audzēknei Adīnai Ķiršbergai. Tajā skan ieteikums rakstīt vēl, pieminēts, ka honorārs par diviem dzejoļiem (ar parakstu Junda), kas iespiesti literāriskajā kalendārā, tiek aizsūtīts autorei. – Tā varētu būt pati pirmā Adinas Ķirškalnes publikācija, – uzsvēra Dace Zvirgzdiņa, piebilstot, ka visai bagāts daiļrades ziņā Ķirškalnei bijis Otrā pasaules kara periods. Avīzē „Daugavas Vanagi" vairākās sadaļās ar parakstiem „Ganumeita" vai „A. Vidzemniece" ir iespiesti gan Adinas Ķirškalnes dzejoļi, gan tēlojumi vēstuļu formā.
Skolotājas gaitas
Tika atgādināts, ka skolotājas darba gaitas Adina Ķirškalne iesāka dzimtajā Vecpiebalgas pagastā, bet kopš 1948. gada viņa strādāja Madonas rajona Lazdonas pamatskolā. Līdz 1970. gadam šai skolā Adina Ķirškalne nostrādāja bez pārtraukuma, pēc tam devās pensijā, bet, kad vien skolai bija vajadzība, lai literatūras skolotāju kāds aizstātu, mēnešiem un gadiem viņa strādāja atkal. Neparasta skolotāja, kas prata ne vien iemācīt, bet vienmēr centās palīdzēt jaunajiem cilvēkiem kļūt labākiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 12.10.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
JĀŅA ŠŪSTERA foto