Jau vairākus gadus kādam no Madonas Valsts ģimnāzijas skolēniem uzsmaida veiksme piedalīties starptautiskajā krievu valodas nometnē „Moskovija" Piemaskavā, Krievijā. Šovasar veicās man.
Pēc dokumentu konkursa, pozitīvas atbildes saņemšanas un vīzas nokārtošanas 5. jūlijā devos uz Rīgas autoostu, lai tālāk ceļotu uz Krieviju. Maskavā kopā ar citiem Latvijas pārstāvjiem ierados 6. jūlija pēcpusdienā. Tur bija ļoti karsts laiks, grūti bija atrasties saulē. Par tveicīgo Maskavas vasaru jūs, protams, būsit dzirdējuši.
No Rīgas dzelzceļa stacijas Maskavā braucām uz Piemaskavu, kur mūs sagaidīja nometnes „Moskovija" rīkotāji kopā ar tās direktori.
Pirmā diena bija iepazīšanās diena. Vakarpusē mūs sadalīja pa mazākām grupām, kurās bija pa 16 cilvēkiem no 16 dažādām valstīm. Kopā nometnē bijām 328 jaunieši no 36 pasaules valstīm: ASV, Indijas, Kazahstānas, Baltkrievijas, Francijas, Bulgārijas, Polijas un daudzām citām.
Kad visi bijām iepazinušies, sākās krievu valodas apgūšana. Katru dienu gājām uz skolu, kur mācījāmies 4 stundas. Protams, bija arī daudz un dažādas izklaides, piemēram, varēja spēlēt volejbolu, futbolu, iet uz baseinu vai trenažieru zāli. Laiku mēs pavadījām vienkārši pasakaini. Bija arī svinīgi pasākumi, kuros mums nācās piedalīties gan ar savu grupu, gan arī ar Latvijas pārstāvjiem, prezentējot valsti. Mūsu delegācija izdomāja, ka atklāšanas ceremonijā dejos un dziedās latviešu tautas dziesmu „Bēdu manu lielu bēdu, es par bēdu nebēdāj'". Valstu prezentācijai mēs līdzi bijām paņēmuši tautastērpus. Manuprāt, mūsu uzstāšanās izdevās lieliski.
Kad bija pagājusi nedēļa un visi iejutušies, tad jau varēja vairāk kontaktēties, runājot gan krieviski, gan angliski. Otrais mūsu grupas uznāciens bija veltīts skolotājiem. Mums bija jāiemācās Maskavas himna un tā jānodzied no galvas. Dažiem jauniešiem tas bija grūtāk paveicams, it sevišķi no tādām valstīm, kā ASV, Francija un dažām citām, jo mūsu vidū bija arī skolēni, kuri centās apgūt krievu valodu no pašiem pamatiem. Man bija liels prieks, ka mēs tomēr spējām nodziedāt šo himnu un kaut nedaudz iesildīt skolotāju sirdis. Nometnē apmeklējām kino, diskotēkas u. c.
pasākumus, bijām ekskursijā Maskavā, kur apskatījām Sarkano laukumu, Kremli, pabijām arī Caricinā.
Lai kā arī negribētos, pienāca šķiršanās vakars. Tajā bija ļoti daudz aizkustinošu mirkļu, visi apmainījās ar e-pasta adresēm, tālruņa numuriem, vienkārši atvadījās no jaunajiem draugiem.
Šis brauciens, manuprāt, bija izdevies. Pabiju starp citu tautību cilvēkiem, komunicēju ar viņiem, papildināju savas zināšanas. Šī bija ļoti vērtīga pieredze valodas apguves ziņā. Vienmēr lietderīgi ir kontaktēties ar cilvēkiem, kas runā kādā svešvalodā. Šādā nometnē ir lieliska iespēja iemācīties labi runāt, rakstīt, sazināties, jo mācīšanās no grāmatas tomēr nav tas pats. Tāpēc iesaku citiem, ja gadās līdzīga iespēja kā man, – piedalieties, jo par sliktu tas noteikti nenāks.
Paldies par atbalstu Aronas pagasta pašvaldībai, kas palīdzēja man nokļūt Maskavā, kā arī Krievijas vēstniecībai Latvijā un Latvijas Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācijai.
Autore: AGNESE STEBERE,
Madonas Valsts ģimnāzijas
11.a klases skolniece
Foto no personiskā arhīva