ARVIS PETKUNS nāk no piecu bērnu ģimenes, kurā visi bērni ir apveltīti ar skanīgām balsīm. Viņi ir bijuši arī „Spieta" dalībnieku pulkā. Savukārt Arvis savos deviņpadsmit gados jau paguvis piedalīties un gūt godalgotas vietas ne vienā konkursā vien. Šobrīd puisis mācās Jelgavas mūzikas vidusskolā un apgūst programmu akadēmiskajā dziedāšanā.
– Mana dzimtā vieta ir Dzelzava. Dzelzavas pamatskolā ieguvu pirmās stabilās zināšanas, un saku paldies visiem pedagogiem, kas mani skoloja. Taču ar laiku sapratu, ka plašie un skaistie lauki tomēr nav man tuvi, jutu sevī pulsējam mākslinieka asinis. 8. klasē pārnācu uz Madonu, sāku mācīties Madonas pilsētas 2. vidusskolā, – atceras Arvis.
– Jauna pilsēta, iespaidi, iespējas. Mani pamanīja skolotāja Anita Kļaviņa un sāka ar mani nopietni darboties. Tieši ar viņas palīdzību esmu tik tālu ticis. Anita un viņas ģimene, tāpat kā manējā, vienmēr mani ir atbalstījusi un atbalsta arī šobrīd, tādēļ ir vieglāk izdzīvot šajos laikos. Madonā papildus mācījos arī mūzikas skolā, spēlēju saksofonu, baritonu un klavieres. Patlaban jau trešo gadu studēju Jelgavas mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā. Skolai ir augstas prasības, tādēļ viss brīvais laiks jāvelta mācībām. Pedagogi ir Latvijas mērogā pazīstami. Man īpaši veicies, jo specialitātes skolotāja savā jomā ir izcilākā no izcilākajām. Studijas šinī skolā mani neattur darboties citās sfērās. Aktīvi piedalos kamerkorī „Mītava", dejoju TDA „Jaunība", bet šogad pārgāju uz TDA „Lielupe", par kuru lieki komentāri nav nepieciešami, – Latvijas TOP 5 deju kolektīvs. Esmu viens no Alfa kursa organizatoriem, tas saistīts ar kristietību, katru dienu apmeklēju baznīcu, dziedu draudzes korī, kristīgajā grupā, aktīvi slavēju Dievu, nodarbojos ar fitnesu sporta zālē.
Uz Madonu diemžēl sanāk ļoti reti atbraukt, jo brīvā laika man tikpat kā nav, nedēļā ir pārpārēm koncertu, dažādu mēģinājumu utt. Ja gadās kāds vaļasbrīdis, veltu laiku grāmatām, tā ir mana aizraušanās, vai lasu Bībeli, lūdzos. Visa pamatā un mana dzīves atslēga ir Dievs un lūgšanas, bez Viņa ne soli ikdienā. Atzīstos, manu dzīvi izmainīja Dieva pieskāriens manai sirdij. Viņš man dāvāja dzīvību, ko pirms diviem gadiem būtu zaudējis, tagad Viņam pateikšos visu mūžu un liecināšu par savām atklāsmēm. Esmu laimīgākais cilvēks pasaulē, jo ceļš ir atrasts, Dievs ir ar mani, pārējais mani neuztrauc, viss nāks pamazām. Man īpašu plānu nav, Viņš labāk zina, kas man vajadzīgs, caur lūgšanām mēs kopīgi ceļu atrodam.
Saviem vārdabrāļiem mūsu kopīgajos svētkos un arī visiem, kas lasa šo, gribu teikt: „Jūsu atslēga visās problēmās un laimīgākai, pilnvērtīgākai, mīlestības piesātinātākai dzīvei ir Dievs. Esiet kopā ar Viņu un atgriezieties ticībā, pārējais ir mazsvarīgs un nāks pats no sevis."
BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva