Kaut gan kopš 2. oktobra ir pagājušas jau vairākas dienas, provizoriskie 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti joprojām ir viena no galvenajām tēmām gan TV un radio ziņu raidījumos, gan preses izdevumos.
Pamazām iezīmējas arī nākamās koalīcijas un valdības kontūras, jaunievēlēto Saeimas deputātu sastāvs. Nākamais parlamenta sastāvs principā jau ir zināms, tomēr arī tas, visticamāk, pēc jaunās valdības apstiprināšanas vēl mainīsies, kad daļa jaunievēlēto deputātu izvēlēsies darbu valdībā un vairāki „aiz strīpas palikušie" saņems tā saucamo „mīksto" mandātu jeb Saeimā aizstās kolēģus uz laiku. Ir arī zināms, ka konsultācijas ar politiskajām apvienībām un partijām par nākamās valdības izveidi Valsts prezidents Valdis Zatlers sāks 15. oktobrī.
Parlamenta vēlēšanu rezultāti tiek vērtēti dažādi, tomēr šķiet, ka šoreiz apmierināto ar iznākumu salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm ir vairāk. Pie vietas beidzot ir nolikti ilggadējie deputāti, kas Saeimā darbojušies gandrīz vai kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Vēlētāji diezgan kategorisku „nē" ir pateikuši arī sabiedrībā populāriem cilvēkiem: māksliniekiem, komponistiem, sportistiem, dziedātājiem, bez žēlastības sarakstos svītrojot gan komponistu Imantu Kalniņu, gan olimpisko spēļu medaļnieku Viktoru Ščerbatihu, gan dziedātāju Ievu Akurāteri. Nokautu, bokseru valodā runājot, ir saņēmuši arī tēvzemieši Juris Dobelis, Pēteris Tabūns, Māris Grīnblats. No astoņām deputātu vietām, ko Saeimā ieguvusi apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", sešas būs „Visu Latvijai!" jauniešiem, un to citādi kā par spožu panākumu nemaz nevar nosaukt.
Izmanto arī Madonā
Iespēju izdarīt korekcijas partiju izveidotajos deputātu kandidātu sarakstos aktīvi izmantoja arī vēlētāji Madonas novadā.
Vēlētāju attieksme pret dažiem deputātu kandidātiem, spriežot pēc ievilktajiem plusiem un svītrojumiem, ir bijusi diametrāli pretēja. Tā, piemēram, Igors Aleksandrovs Madonas novadā pēc Valda Dombrovska (3640 plusu), Arta Pabrika (1268 plusi) un Ilmas Čepānes (1244 plusi) „Vienotības" sarakstā pēc ievilkto plusu skaita ir ceturtais (975), bet tai pašā laikā pēc Ievas Akurāteres (910 svītrojumu) viņš ir arī otrais visvairāk svītrotais deputāta kandidāts – 653 svītrojumi.
Arī Jānis Garbovskis no „Saskaņas centra" Madonas novadā ir saņēmis gan plusus, gan svītrojumus – attiecīgi 138 plusi un 77 svītrojumi. Vairāk plusu Madonas novadā ir tikai Jānim Ādamsonam (247) un Ivanam Klementjevam (192). Savukārt svītrojumu ziņā viņi atpaliek no Jāņa Garbovska, jo attiecīgi ir saņēmuši 64 un 58 svītrojumus.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības atbalstītāji Madonas novadā deputātu kandidātus ir svītrojuši mazāk – svītrojumu skaits deputātu kandidātiem ir 103-183 robežās. Vienīgais izņēmums ir Aleksandrs Kiršteins, ko svītrojuši 213 vēlētāju. Visvairāk plusu Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā Madonas novadā ir saņēmis Ingmārs Līdaka (977), Jānis Dūklavs (808) un Iveta Grigule (242).
Visvairāk atbalstītie deputātu kandidāti nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" sarakstā Madonas novadā ir Raivis Dzintars (703 plusi) , Visvaldis Lācis (372 plusi) un Normunds Broks (167 plusi), bet visvairāk svītrotie – Visvaldis Lācis (201 svītrojums), Emīls Jakrins (170 svītrojumu) un Normunds Broks (110 svītrojumu).
Partiju apvienības „Par labu Latviju" visvairāk svītrotie deputātu kandidāti Madonas novadā ir Dzintars Jaundžeikars (109 svītrojumi) un Guntis Ulmanis (98 svītrojumi). Guntis Ulmanis gan ir saņēmis arī visvairāk plusu – 198. Viņam seko Māris Kučinskis (112 plusu) un Karina Pētersone (102 plusi). Savukārt Guntars Agate Paeglis ir saņēmis 90 plusu un 55 svītrojumus.
Savukārt Saeimā neiekļuvušie partiju un apvienību saraksti Madonas novadā ir saņēmuši visai mazu vēlētāju atbalstu – 0,46-1,45% robežās.
Arī tukšas aploksnes
Kā liecina 10. Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti, vairāk nekā 3,55% jeb 35 000 vēlētāju vēlēšanu kastē ir iemetuši tukšu aploksni. Tik liela „tukšo aplokšņu vēlētāju" skaita un īpatsvara vismaz atjaunotās Latvijas Saeimas vēlēšanu vēsturē līdz šim nav bijis. Eksperti to skaidro gan ar vēlētāju apjukumu, kam tomēr ir grūti piekrist, jo tik stulbs vēlētājs jau tomēr nav, lai, aizejot uz vēlēšanu iecirkni, nevarētu izvēlēties vienu sarakstu, gan ar plaisas palielināšanos starp parlamentu un sabiedrību.
Ticamāks šķiet skaidrojums, ka tas tomēr ir bijis protesta balsojums pret visām partijām un ekonomisko situāciju, kāda ir izveidojusies Latvijā. Iespējams, ka liela daļa, izvēloties balsot ar tukšu aploksni, protestēja pret pastāvošo partiju vēlēšanu sistēmu, uzskatot, ka pienācis laiks (kaut vai tikai daļēji) ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kad vēlētāji katrā vēlēšanu apgabalā balsotu par konkrētiem deputātu kandidātiem, nevis partiju sarakstiem.
Arī Madonas novadā 330 vēlētāju balsoja ar tukšām vēlēšanu aploksnēm. 45 aploksnēs tika atrastas vairākas vēlēšanu zīmes, bet vienā aploksnē – saplēstas vēlēšanu zīmes.
Nav tik īsa atmiņa
Tautai – paldies Dievam! – tomēr nav tik īsa atmiņa, kā dažiem varbūt gribētos. Ciniskos deputātu izteicienus par „aitu baru", ko viņi veltīja vēlētājiem, kuri atbalstīja toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciēto referendumu un balsoja pret valdošās koalīcijas ierosinātajiem grozījumiem valsts iestāžu drošības likumos, nav tik viegli aizmirst. Vēlētāji to atcerējās 2. oktobrī, kad pilnā mērā izmantoja savas tiesības svītrot viņuprāt nevēlamus un sevi sakompromitējušus deputātu kandidātus, kā rezultātā Saeimā pirmoreiz būs tik daudz jaunu seju.
Ne mazāk sāpīgu zaudējumu kā tēvzemieši 10. Saeimas vēlēšanās piedzīvojis arī veidojums „Par labu Latviju", par ko nobalsojuši tikai 7,65% vēlētāju. Pēc provizorisko vēlēšanu rezultātu apkopošanas visos iecirkņos atklājās, ka tā palikusi pēdējā vietā, jo par divām simtdaļām to pēdējā brīdī apsteidza apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (7,67%).
Dažādi viedokļi izskan arī par vēlētāju aktivitāti vēlēšanās, bet lielākā daļa ekspertu to atzīst par necerēti augstu. Un tam var piekrist, jo aktivitāte ne tikai nav samazinājusies, bet pat nedaudz palielinājusies (62,62%) salīdzinājumā ar 9. Saeimas vēlēšanām, pie tam situācijā, kad daudzi tūkstoši darba un labākas dzīves meklējumos ir devušies uz ārvalstīm. Jau pirmajā stundā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un aptauju datu pie vēlēšanu iecirkņiem publiskošanas krievu komentētāji TV5 ar nožēlu konstatēja, ka pirms vēlēšanām veiktajos socioloģiskajos pētījumos prognozētā uzvara „Saskaņas centram" acīmredzami izslīd no rokām, jo diemžēl pēdējā brīdī esot aktivizējies latvisko partiju elektorāts, pieņemot lēmumu tomēr piedalīties vēlēšanās. Un arī tam var piekrist. Latviešu aktivitāti piedalīties vēlēšanās droši vien negribot rosināja arī SC līderis Nils Ušakovs, ceturtdienas vakarā LNT rīkotajā diskusijā nešaubīgi paziņojot: „Mēs uzvarēsim vēlēšanās, un mēs būsim valdībā. Par to esiet droši!"
Lielā vienprātībā
Tomēr notika citādāk. Lai cik mēs arī būtu dusmīgi uz savu valsti, patriotisms katrā no mums vēl mājo, tas līdz galam nav apdzisis un katrs to dziļi sirdī Latvijai izšķirīgajā brīdī vēl var atrast. Arī tad, ja situācija pēdējos gados ir mainījusies un vismaz daļai sadarbība ar „Saskaņas centru" parlamenta līmenī vai pat varbūtēja iesaistīšana valdībā nešķiet nekas neiespējams, civilizētai un demokrātiskai valstij – pat piedienīgs, daudziem tomēr ļoti kremtu, ja SC uzvarētu vēlēšanās visas Latvijas mērogā. Turklāt tas pavērtu iespēju dažāda veida spekulācijām krievu plašsaziņas līdzekļos par latviešu noskaņojuma maiņu Krievijas virzienam par labu. Daudziem vismaz pagaidām pietiek jau ar to, ka „Saskaņas centrs" valda Rīgā.
Toties Latvijas novados, it īpaši Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, SC joprojām nav cieņā. Arī 10. Saeimas vēlēšanās vēlētāju vairākums Latvijas laukos lielā vienprātībā balsoja par „Vienotību" vai Zaļo un Zemnieku savienību.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 07.10.2010.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto