Dzintra un Jānis Riekstiņi Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju bioloģiskajā zemnieku saimniecībā "Kūrēni" šogad kartupeļus audzē 4 hektāru platībā. Pirmie novāktie tīrumi iepriecina – kartupeļi ir labi izauguši, un raža pat labāka nekā pagājušajā gadā.
Iepriekšējos SIA "Ziemeļu nafta" rīkotajos Kartupeļu svētkos Madonā saimniecība "Kūrēni" piedāvāja bioloģiski audzētus kartupeļus un pievērsa uzmanību ar kartupeļu šķirni ‘Pusnakts lēdija' – tumšas mizas tupeņiem ar labām garšas īpašībām. Šoruden 22. septembrī rīkotajos Kartupeļu svētkos bioloģiskā saimniecība "Kūrēni" sola atvest bioloģiski audzētās šķirnes sēklai.
Saimniecībā "Kūrēni" audzē vairākas šķirnes – visvairāk ir garšīgās šķirnes ‘Magdalēna', ko audzē 2 ha, saimnieku atzītas ir ‘Madara', ‘Borodinas rozā', ko audzē pirmo gadu, ‘Beta' un arī ‘Pusnakts lēdija' – miltainie tupeņi ar melno mizu, ko ieaudzēja no 21 kartupeļa.
Saimnieki pamato, ka arī pēc pārliecības ir zaļie un bioloģiskā saimniekošana sakrīt ar viņu domāšanas veidu, nekas netiek darīts naudas pēc, un pagaidām jau arī cenu starpības bioloģiski audzētajam vai pēc intensīvās tehnoloģijas audzētajai ražai nav. Ja nu vienīgi to novērtē Rīgā, zaļajā tirgū, bet tiktāl jau neaizskriesi, un laukos visi meklē lētākās cenas. Arī zemniekam svarīgi atrast realizācijas iespējas, jo ražu nav, kur uzglabāt. "Kūrēnos" pagrabs ir akūta vajadzība, lai ražu varētu uzglabāt, jo citādi svarīgi tupeņiem atrast tirgu iespējami ātrāk.
Bioloģiski audzētie kartupeļi ir pakļauti gan Valsts augu aizsardzības dienesta fitosanitārajai kontrolei, gan zaļo saimniekošanu novērtējusi "Vides kvalitāte", un, kā uzskata to audzētāji – tie ir dzīvi, enerģijas pilni.
– Beidzamo gadu bioloģisko saimniecību subsīdiju nolikums paredz subsīdijas, bet svarīgi būtu stimulēt saimniekus arī ar piemaksu par bioloģisko produkciju (līdzīgi kā tas ir par realizēto piena tonnu), kaut vai tie būtu vien daži santīmi, – domās dalās saimnieki.
– Pagājušajā gadā bija iestādīts 1 hektārs kartupeļu, bet mums jau novembrī tupeņi beidzās. Vietējie pilnīgi visu ražu izķēra, jo daudziem otrā maize nebija izaugusi. Tāpēc nolēmām, ka jāaudzē vairāk, un nu mums ir 4 hektāri, – atklāj saimniece. Līdz ar platību palielināšanu arī darba – četrreiz vairāk.
Vairāk lasiet laikrkastā STARS. 11.09.2007.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto