Madonas pilsētas 1. vidusskola arī šogad nepalika vienaldzīga pret pasākumiem Rīgā, kas 24. septembrī tika organizēti Zinātnieku nakts ietvaros par tēmu „Cilvēks, daba, klimats".
Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas atbalstīts un finansēts projekts, ko realizē Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Latvijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem. Ar šo pasākumu Latvija jau piekto gadu iekļaujas to Eiropas valstu – Eiropas Zinātnieku nakts organizētāju – skaitā, kuras septembra pēdējās piektdienas vakarā organizēja dažādus pasākumus vairāk nekā 150 Eiropas pilsētās, lai atraktīvā veidā skaidrotu zinātnes sasniegumus, raisot sabiedrības interesi un izpratni par zinātni, kā arī ļaujot ielūkoties zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos, kas šoreiz ciešāk saistījās ar vides zinātnēm, bioloģiskās daudzveidības un klimata izmaiņu radītajām problēmām.
Tāpēc, kā gan mēs varam palikt vienaldzīgi? Jau trešo gadu mūsu skolas vidusskolēni labprāt izmanto iespēju, kurā piedalīties rosina fizikas skolotāja Marija Deigele.
Informatīvie un izklaides pasākumi risinājās vairākās Latvijas vietās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un arī Salaspilī, taču mēs tradicionāli devāmies eksperimentu labirintos, ko piedāvāja Rīga, šoreiz par ceļa galamērķiem izvēloties Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu un Rīgas Stradiņa universitāti.
Ar nepacietību gaidījām, kad autobuss iekārtosies stāvvietā, lai atkal no jauna varētu baudīt zinātnisko eksotiku un salauzt stereotipus par garlaicīgo fiziku, neinteresanto bioloģiju un nesaprotamo ķīmiju, kas skolēniem saistās vienīgi ar lērumu formulu un definīciju.
Verot Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta durvis, nogranda sprādziens. Patiesi! Pasākums jau bija sācies, eksperimenti risinājās pilnā sparā, un cilvēki kā skudru pūznī mirdzošām acīm un satrauktām sirdīm centās izlauzties caur citu ļaužu pulkiem, lai visus zinātnieku trikus vērotu, tuvu esot. Tiklīdz uzkāpām otrajā stāvā, sapratām, kas izraisīja šo troksni ienākot – sprāga vielas, kas saldētas slāpeklī. Nekad nebūtu domājusi, ka naglu ir iespējams dzīt kokā vai rozi sadauzīt sīkās drumslās! Taču ar to pārsteigumu sērija tikai sākās.
Visi kopā ielūkojāmies mazliet nākotnē. Jūs teiksit, ka tas nav iespējams? Zinātnieku naktīs viss kļūst reāls un neiedomājami tuvs. To pierādīja ūdeņraža automašīna, kas ripinājās pa zāles grīdu, tik mierīgi un klusi, ka vēlējos, lai šādu transportu iegādātos ikviens, kurš brīvdienu rītos, savu auto motoriem rūcot briesmīgā skaļumā, traucas gar manas mājas logiem. Tā noteikti mums ir nākotne, jo šāda transporta cena pagaidām ir ļoti augsta.
Tāpat izmantojām iespēju par velti pārbaudīt savu acu veselību un kopā ar speciālistu datora ekrānā ieraudzīt attēlu, kas daudz izsaka par tām (tiesa gan, ārstiem un zinātniekiem, nevis skolēniem). Lai gan mums tā bija tikai bilde, arī tas sagādāja izbrīnu, jo attēls bija pārsteidzoši līdzīgs cilvēku aurai.
Protams, nav iespējams visu uzskaitīt. Tik daudz eksperimentu, laboratoriju, teleskopu un mikroskopu, lekciju un patīkamu emociju! Tāpēc, saņēmuši diplomus par dalību šajā pasākumā, devāmies tālāk uz Rīgas Stradiņa universitāti (RSU).
Tiklīdz pārkāpām šī nama slieksni, mums tieši pretī slējās resnā zarna. Jā, jūs nepārlasījāties. Ekskursija pa piepūšamo resno zarnu, kurā redzami dažādi polipi un resnās zarnas vēzis agrīnā stadijā, bija tik uzjautrinoša! Taču par to, cik nopietna var būt situācija, ja tas piemeklē tevi, uzzinājām mediķu lekcijās par vēža skrīningu un diagnosticēšanu.
Vai jūs zināt, kas ir rentgenofluorescentā metode? Man joprojām tas mazliet ir svešvārds. Sarežģīti skan, taču izrādās, ka to var pārbaudīt tik vienkārši. Kopā ar zinātniekiem noteicām, kādi ķīmiskie elementi ir ābolā, kartupelī, banānā, tējā un Eijafjadlajegidla vulkāna pelnos. Lūk, fizika, bioloģija un ķīmija tiešām ir ikdienišķa!
Arī te piedāvātās izklaides uzskaitīt ir grūti. Radioloģija ļāva ielūkoties cilvēka ķermenī, to vizualizējot. Tinktūras pagatavošana izrādījās daudz sarežģītāka, nekā man šķita. Sapratu vien to, ka mans pacietības līmenis tam nebūtu pietiekams. Tāpat visi varējām pārbaudīt, cik skaļu mūziku ikdienā klausāmies un kādas sekas tas var izraisīt.
Noslēgumā interesenti pulcējās Rīgas Stradiņa universitātes dārzā, lai būtu liecinieki pašu zinātnieku gatavotam vulkānam, kas, degot un izverdot, tiešām ieņēma īsta vulkāna formu. Nē, mūs nesagaidīja ne Itālijas Vezuva, ne Sicīlijas Etnas cienīgas ainas, taču fakts, ka cilvēks spēj radīt ko ļoti līdzīgu, paliek ievērības cienīgs.
Netālu atrodas RSU Stomatoloģijas institūts, kas tajā vakarā piedāvāja vispusīgu informāciju par svarīgākajiem aspektiem saistībā gan ar zobu, gan mutes veselību. Mani un draudzeni ļoti uzrunāja iespēja iejusties zobārsta ādā, tāpēc pieņēmām lēmumu, ka iesim un mēģināsim mācību lellēm labot zobus. Domāts – darīts! Speciālisti baltos halātiņos mūs laipni sagaidīja un ļāva izpausties. Mūsu variantā izrādījās, ka zobi žokļos turas pārāk spēcīgi un mīksto audu šujamo adatu es kopā ar tēti labāk izmantotu makšķerēšanā par āķi. Tāpat neiespējami bija saprast reālo attēlu, skatoties spogulītī, tāpēc nolēmām, ka zobārsta profesija mums neder. Katram sava vieta, kā saka vecmāmiņa.
Pārsteigumu, prieka, smieklu, izbrīna un zināšanu pietika visiem. Šis nav garlaicīgs projekta pasākums, kā to daži mēdz uztvert. Tas ir piedzīvojums, kas izrisa atkarībai līdzīgu vēlmi gaidīt nākamā mācību gada septembri tikai tāpēc, lai saņemtu šo devu zinātnieku eksotikas emocijas. Un tāpēc paldies, skolotāja Marija, ka ļāvāt atklāt šo patīkamo un veselībai nekaitīgo atkarību! Uz tikšanos nākamgad starp zinātniekiem, eksperimentiem un daudzām, daudzām pozitīvām emocijām!
Autore: MADARA KOLNEJA