„Stars" jau vairākās publikācijās ir informējis par nodomiem saistībā ar ēkas Madonā, Raiņa ielā 5, jeb tā sauktās „Akācijas" likteni.
Sākotnēji Madonas novada pašvaldības domes deputāti pauda atbalstu uzņēmēja Artūra Lūša iecerei šīs ēkas vietā, kā arī tai piegulošajā teritorijā veidot bērnu atpūtas parku. Pēc šī jautājuma aktualizācijas dome saņēma arī iesniegumu par Madonas novada kristīgo draudžu garīdznieku ieceri „Akācijas" ēkā veidot lūgšanu kapelu. Abas ieceres tika izskatītas Madonas novada pašvaldības domes 26. augusta sēdē, kuras laikā deputāti aicināja gan uzņēmēju, gan garīdzniekus izstrādāt risinājumus un sniegt atbildi, vai ieceres viena otrai netraucē un kā kopīgi iespējams īstenot abus projektus.
Uzņēmējs atsauc priekšlikumu
Līdz nākamajai domes sēdei, kas notika 23. septembrī, Madonas novada pašvaldība bija saņēmusi Artūra Lūša iesniegumu, kurā viņš atsauc savu priekšlikumu par bērnu atpūtas parka izveidi un līdz ar to arī lūgumu piešķirt zemes gabalu nomā ar apbūves tiesībām. Tādēļ domes deputātiem sēdē nācās lemt tikai par vienu no priekšlikumiem, proti, par atbalstu lūgšanu kapelas izveidei. Daiga Elga Ābola gan norādīja, ka būtu korekti atrunāt ar uzņēmēju, kura iecere bija pirmā, jautājumu par iespējamo cita zemes gabala izmantošanu savas ieceres īstenošanai.
– Viņam tas ir jāpiedāvā pēc iespējas ātrāk, lai viņš no savas ieceres neatsakās pavisam. Uzskatu, ka mums ir jāatbalsta katra jauna uzņēmēja centieni uzsākt savu uzņēmējdarbību pilsētā, – uzsvēra Daiga Elga Ābola.
Andrejs Ceļapīters gan norādīja, ka viņam ar uzņēmēju bijusi saruna, kurā viņš atzinis, ka šobrīd novērtē savus spēkus, kaut arī no ieceres neesot atteicies, visticamāk, tā mērogos būs mazāka.
– Uzņēmējs acīmredzot ir sapratis, ka ēkas finansiālais slogs varētu būt par smagu, tādēļ viņš minēja, ka vispirms iesāks ar nelielām īrētām telpām un mazākām investīcijām, – norādīja Andrejs Ceļapīters.
Tiesa, sazinoties ar pašu uzņēmēju Artūru Lūsi, noskaidrojām, ka projekta mērogi un finanšu ietilpība nebija galvenais priekšlikuma atsaukuma iemesls. Viņš apstiprināja to pašu, ko jau bija rakstījis Madonas novada pašvaldībai adresētajā iesniegumā, proti, ka lēmuma atsaukt ierosinājumu pamatā ir projekta iniciatoru viedoklis par to, ka Madonas novada pašvaldības izvirzītais nosacījums meklēt risinājumu, šajā zemes gabalā vienuviet apvienojot bērnu atpūtas parku ar lūgšanu kapelu, nav realizējams, ņemot vērā izteiktās atšķirības abu šo ieceru stratēģijā, vīzijā un mērķauditorijā. Tomēr viņš apstiprināja, ka sākotnējā iecere nav atmesta un savu ideju viņš kopā ar investoriem Madonā tomēr centīsies īstenot.
„Akācijai" slikta aura
Paliekot tikai vienai iecerei, par ko lemt, deputāti 23. septembra sēdē uzklausīja Romas katoļu baznīcas Madonas draudzes priestera Riharda Rasnača informāciju par ieceri izveidot lūgšanu kapelu, kas darbotos 24 stundas diennaktī. Viņš norādīja, ka, pēc garīdznieku domām, „Akācijas" ēka, kas būvēta pagājušā gadsimta 40. gados, būtu jāsaglabā un lūgšanu kapelas izveide tajā būtu labs risinājums.
– Mēs uzskatījām, ka šo ēku var saglabāt un līdzās būvēt tik, cik attiecīgi bērnu kafejnīcai nepieciešams. Ja pašvaldība konceptuāli pieļauj, ka tur iederas bērnu atrakciju parks, uzskatu, ka to varēja labi salāgot, nenojaucot „Akāciju". Tādēļ nācām ar priekšlikumu – ja reiz ēka tik daudzus gadus ir stāvējusi tukša, redzam tai pielietojumu, proti, nemitīgās lūgšanas kapela, kas būtu atvērta dienu un nakti, nemainot nedz šīs ēkas ārējo veidolu, nedz novietojumu. Madona saglabātu vēsturisku celtni, kas būtu pieejama apmeklētājiem, tai skaitā tūristiem, un kristīgās draudzes šo telpu apsaimniekotu, – pastāstīja Rihards Rasnacis.
Artis Kumsārs gan norādīja, ka diezin vai šī ēka būtu piemērota lūgšanu kapelai.
– Man kā vecam madonietim, kas zina ēkas ļoti slikto auru, šī nešķiet veiksmīga ideja. Tā ir bijusi visu totalitāro režīmu cietumnieku ateja, uz kurieni viņi tika dzīti nokārtoties. Reliģiskās konfesijas ir pārāk solīdas iestādes, kam nevajadzētu tik drūmā, bēdīgā un nepiemērotā vietā, kas būtībā ir kauna traips visai pilsētai, piemērot tik gaišam mērķim kā ekumeniska lūgšanu kapela.
Šim mērķim vajadzētu atrast piemērotāku vietu, bet šo cietuma ateju novākt un tās vietā iestādīt puķes, – savu viedokli darīja zināmu Artis Kumsārs.
Priesteris uz šo ierosmi atbildēja, ka ne jau vieta veido cilvēku, bet cilvēks – vietu, un, ja būs cilvēki, kas nāks lūgties, tad arī ar šo kapelas vietu viss būs kārtībā.
Būs atvērta nepārtraukti
Kopumā deputāti sliecās atbalstīt garīdznieku ieceri, vienīgi Andris Sakne uzsvēra, ka līgumā ar konfesiju garīdzniekiem jānorāda, ka kapelai obligāti jābūt atvērtai 24 stundas diennaktī. Rihards Rasnacis atbildēja, ka tā ir paredzēts un kapelā visu laiku atradīsies vismaz viens Madonas novada draudžu loceklis, kas reizē arī pieskatīs ēku, lai tā nepārvēršas arī par analogu bezpajumtnieku patversmei.
Deputāti nolēma slēgt ar Madonas novada kristīgo draudžu garīdzniekiem nedzīvojamo telpu nomas līgumu par kafejnīcas ēku Raiņa ielā 5 (39,3 kvadrātmetru platībā) uz laiku līdz pieciem gadiem, nosakot nomas maksu Ls 0,10 par kvadrātmetru mēnesī.
Pēc Riharda Rasnača teiktā, kapela durvis lūdzējiem varētu vērt tuvāko divu mēnešu laikā.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS