Lai gan par jauniešiem nereti mēdz teikt, ka viņi nemāk gatavot ēst, tomēr ir, kam tas pat padodas. Madoniete SANTA KRICKA mēdz uz radinieku dzimšanas dienām sarūpēt mājās ceptas tortes vai kūkas, tāpat arī ikdienā dod priekšroku pašu gatavotam ēdienam.
Iepriekš Santa studēja būvinženieru programmā, taču tagad paņēmusi pārtraukumu un dzīvo kopā ar vecākiem. Atliek laiks gan daudzajiem hobijiem – mūzikai, ģitārspēles apguvei, grāmatām -, gan vecāku sagaidīšanai pēc darba ar vakariņām. Atceroties pirmos soļus virtuvē, Santa pastāsta kādu smieklīgu atgadījumu: – Mana ēst gatavošanas pieredze aizsākās jau 4 vai 5 gadu vecumā – kad mamma pa dienu bija darbā, es biju nolēmusi izdarīt labu darbiņu un viņu sagaidīt mājās ar gatavām vakariņām. Tāpēc liku vārīties kartupeļus, tikai diemžēl nezināju, ka jāpielej arī ūdens. Tā nu mammu silto vakariņu vietā mājās sagaidīja zili dūmi no piedegušajiem kartupeļiem.
Varbūt ēst gatavošanas prasmi jauniete ir pārmantojusi, jo visi mājinieki to pieprot. Lai gan virtuvē pārsvarā sanāk saimniekot gan Santai, gan mammai, pienākumus ģimene mākot sadalīt, it sevišķi tāpēc, ka katram kaut kas padodas labāk.
– Ēdiena gatavošana, manuprāt, iedalās divos variantos – lai vienkārši paēstu vai lai pagatavotu ko īpašāku. Ir, kam patīk un padodas, ir, kam ne pārāk. Taču uzskatu, ka jebkurai sievietei būtu jāmāk gatavot ēst. Pirmais, ko man patiesi izdevās pagatavot, bija biešu zupa. Dzīvojot Anglijā, sapratu, cik liela nozīme tomēr ir paša gatavotam ēdienam. Kā jaunieši, kas tikuši patstāvīgā dzīvē, protams, ļāvāmies dažādu ātro uzkodu kārdinājumiem, bet ātri vien sapratām, cik tas ir neizdevīgi un neveselīgi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 02.10.2010.
Autore: LAURA VOITIŅA
AUTORES foto