Kopš 1999. gada Rolands Ķemers savās „Pelādēs" aicina kopā dzejas rakstītājus, izpildītājus, klausītājus, lai netālu no Gaiziņkalna svinētu Dzejas dienas vai –
šai vietai tā nedaudz mīļāk un raksturīgāk – Čaka dienas. Ir gan pastāvīgie viesi, piemēram, Jērcēnu dzejas teātra dalībnieki, gan arī katru gadu tiek meklēti jauni draugi, piesaistīti dzejas un pašdarbības teātri, mūziķi.
Šai mājai vai arī tās saimniekiem ir kāda īpaša aura, kas tos, kuri reiz šeit pabijuši, pulcē kopā atkal un atkal no jauna. Vai tā ir viesmīlība, vai tiešām dzejnieka šeit pavadīto vasaru gaisotne, bet dzejai un tās kalpiem te klājas labi.
Šogad bija laipni ieaicināts Sarkaņu pagasta teātris „Piņģerots", aktieri sirsnīgi izspēlēja A. Aivieksta dzejas kompozīciju „Gaisma logā". Vārdi, noskaņa, acu skati un izdziedātās dziesmas pamazām ļāva atnācējiem un atbraucējiem aizmirst ko nepaspētu vai nepadarītu un vienkārši ļauties dzejas laikam „Pelādēs". Tā ir iespēja iepazīt Aivara Aivieksta uzrakstīto un viņu pašu jaunā gaismā, brīžiem pat šķiet, ka aktieru balsīs sadzirdam pašu autoru, jo nu jau, tik daudz reižu spēlējot šo izrādi un uzstājoties kopā ar Aivaru, viņi veiksmīgi pieradinājuši pat intonācijas.
Mēģināju pieskaņoties un lasīt arī ko savu – par mīlestības spārniem diviem, domu siltumu, salapošanu un ziedēšanu, gaismas adatām, kas apstaro uz labu, kokiem un likteņiem, kas ieaug debesīs, bet pieturas pie Latvijas.
Tad ieskanējās jērcēniešu Aivara Auniņa un Aivara Gailīša ģitāras, Ivetas Ences, Anitas Auniņas, Gintas Gailītes balsis, un „Pelādes" pieskandināja A. Čaka dzejas programma. Viņi aizrauj, izgodā vārdus, smalki bagātina tos ar mūziku.
2001. gadā, kad Latvija gatavojās atzīmēt dižgara Aleksandra Čaka 100. jubileju, jērcēniešiem radās ideja pievērsties dzejai, un tapa pirmā A. Čaka literāri muzikālā izrāde „Es gribu būt, kāds neesmu vēl bijis". Ar šo izrādi piedzima Jērcēnu dzejas teātris. Gan šī A. Čaka dzejas izrāde nospēlēta „Pelādēs", gan dzejas izrāde „Viddivvārpa" pēc Imanta Ziedoņa „Poēmas par maizi" motīviem, par kuru republikāniskajā skatē „Gada izrāde 2005" saņemti laureāta diplomi par mākslinieciski augstvērtīgu iestudējumu un vienotu, iejūtīgu dzejas kompozīciju. Izspēlēts dzejas teātris „Gadalaiki". Tapis jauns Jērcēnu dzejas teātra iestudējums – muzikāla mistērija „Nesaprasto cilvēku zemē" pēc Mārtiņa Freimaņa dzejas grāmatas „Zālīte truša dvēselei". Izrādē izmantota franču komponista Žana Mišela Žāra mūzika un Aivara Auniņa dziesmas ar Mārtiņa Freimaņa vārdiem. Šo izrādi Smiltenē Vidzemes amatieru teātru iestudējumu skatē „Gada izrāde 2009" atzinīgi novērtējis režisors Valdis Lūriņš.
Prieks atkal dzirdēt mūziķu dziesmas ar Oļģerta Skujas un maniem vārdiem. Tās ir kā sasaukšanās ar Dzejas dienām Jērcēnos 9. septembrī.
Jānis Meldrājs mūs aizved domu ceļojumā pa savām bērnības un jaunības takām, dzejoļos izbrien rasotus rītus, sajūsminās par meiteņu svārkiem un matu cirtām.
Oļģerts Skuja runā par dzejnieka kailo dvēseli, kuras priekšā nobāl pat Dieva dusmas. Pamana laiku, kad bērzi piešuj dzeltenas pogas un ieskatās ezera spogulī. Uztrin duncīti sēņošanai, kad citi trin mēles solīšanai. Pieskata sauli pa vidu – starp sirdi un dvēseli, spirdzina pirmo un izgaismo otro, un mēs arī kļūstam saules bērni.
„Pelādēs" viesistabā un pagalmā pāri pusnaktij ceļo tējas, pirts un dziesmu garaiņi. Un labās domas par nākamo tikšanos 23. jūlijā jau 2011. – A. Čaka jubilejas gadā.
Autore: SARMĪTE RADIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto