Pēdējos gados 1. oktobris pasludināts par Starptautisko veco ļaužu dienu, tādēļ es ar savu publikāciju gribu iespiesties šajā „nišā".
Mana pirmā saskarsme ar laikrakstu redakcijām būtu datējama ar 1948. gadu, kad mācījos Dekšāru pamatskolas 7. klasē un sāku sarakstīties ar toreiz populārā bērnu laikraksta „Pionieris" redakciju (pats nebūdams pionieris). Vēlāk, mācoties Varakļānu vidusskolā, sāku lasīt rajona laikrakstu „Staļina Karogs", kurā regulāri publicējās vecāko klašu skolnieki Vladislavs Podnieks un Aleksandrs Strods. Un tā 1950. gada vasarā šajā laikrakstā parādījās mana pirmā publikācija – par cukurbiešu ravēšanas darbiem kolhozā „Jaunā Brangava". Toreiz laikraksta redaktors bija Boriss Cencipers, un atceros pirmo vizīti pie viņa kā turpmākais korespondents ar pseidonīmu A. Zirnītis. Kopš tā laika apritējuši 60 gadu, un gribu dalīties savā korespondenta darbības pieredzē.
Mācoties vidusskolā, rajona laikrakstā rakstīju gan par dažādu pasākumu norisēm skolā, gan savā kolhozā. Sapņoju par žurnālista profesiju, taču vidusskolas beigšanas laikā nenotika uzņemšana LVU Žurnālistikas fakultātē. Man bija iespēja pēc skolas beigšanas nepilnu gadu nostrādāt „Staļina Karoga" redakcijā par literāro līdzstrādnieku, braukājot pa vietējiem kolhoziem un intervējot speciālistus par ražošanas, izglītības un kultūras jautājumiem, interesantus cilvēkus – par saistošām atmiņām vecumdienās. Toreiz rajona laikraksta redaktors bija talsenieks Pauls Lasmanis, atbildīgais sekretārs – Juliāns Broks, pēc manis redakcijā sāka strādāt topošais diplomētais žurnālists Anatolijs Stafeckis.
1954. gadā sāku studēt LLA Mežsaimniecības fakultātē, apņemdamies nekad nepamest iemīļoto žurnālista nodarbi. Turpināju rakstīt „Padomju Jaunatnē", atbilstīgo rajonu laikrakstu redakcijām. Studiju laikā kontaktējos ar diplomētajiem žurnālistiem no Varakļānu puses – Ādolfu Ščucki, Kazimiru Broku, Vladislavu Podnieku, Konstantīnu Kristapu.
Pēc tam, strādājot Rīgā, visvairāk sadarbojos ar tā laika galveno laikrakstu „Cīņa" un Preses dienā – 5. maijā – tiku aicināts uz „Cīņas" redakciju, kur tās galvenais redaktors Jānis Britāns ar grāmatu veltēm sveica aktīvākos ārštata korespondentus. Toreiz visvairāk rakstīju par norisēm komunālās saimniecības ministrijas sistēmā un arodbiedrību dzīvē. Jaunības gados iznāca daudz ceļot, un ceļojumu iespaidu aprakstu žanrā ir arī mans ieguldījums. Neminot ceļojumus pa tuvējām republikām, tiku ceļojis pa Moldāviju, Aizkarpatiem, Kaukāza republikām, Vidusāziju, ar kuģi devies ceļojumos pa Volgu no Maskavas līdz Astrahaņai un pa Jeņiseju no Krasnojarskas līdz Diksonai. Tiku pabijis daudzās Eiropas valstīs – Čehoslovākijā, Ungārijā, Polijā, VDR, Rumānijā, Dienvidslāvijā, arī Parīzē, Londonā u. c. Par visiem šiem braucieniem manī saglabājušās jaukas un neizdzēšamas atmiņas.
Tiku rakstījis arī ar darbu saistītajos izdevumos – Nedzirdīgo biedrības laikrakstā „Kopsolis" un Neredzīgo biedrības žurnālā „Rosme".
Kopš 1986. gada, kad sāku strādāt mežu pētīšanas stacijā „Kalsnava", esmu visu laiku sadarbojies ar Madonas rajona laikrakstu „Stars" – gan Jāņa Salenieka, gan Baibas Miglones redaktora darbības laikā. Rakstīju par notikumiem, zinātniskajiem pētījumiem un eksperimentiem mežu pētīšanas stacijā, arī par sabiedriski politiskajiem jautājumiem. Īpaši atceros savu aktīvo darbošanos presē Latvijas Tautas frontes „ziedu laikā". Esmu samērā daudz rakstījis laikrakstā „Elpa" un „Zinātnes Vēstnesis", „Lauku Avīze", „Meža Avīze", žurnālā „Meža Dzīve" un Kanādā iznākošajā žurnālā „Meža Šalkas", Latvijas un Anglijas kopizdevumā „Brīvā Latvija", latgaliskajos izdevumos „Mōras Zeme" un „Zemturis".
Pēdējā laikā esmu vairāk pievērsies novadpētniecības tēmai – saviem dzimtajiem Varakļāniem un Dekšārēm, to ievērojamajiem cilvēkiem. Kopš laikraksta „Varakļōnīts" iznākšanas sākuma esmu ļoti daudz rakstījis šajā skolotājas Ainas Jaunzemes rediģētajā izdevumā vairāk nekā desmit gadu ilgā laikposmā.
Esmu rakstījis par televīzijā redzētajām kinofilmām un seriāliem, par izlasītajām grāmatām un lielajiem sporta notikumiem. Ir arī raksti par sabiedriski politiskām tēmām un norisēm sociālās aprūpes centrā „Kastaņas".
Kamēr dzīvoju, tikmēr rakstīšu presei. Tas ir mans moto, ieskatoties savā korespondenta 60 gadu darbības jomā.
Autors: ĀDOLFS BORBALS