Ceturtdien parlaments galīgajā lasījumā atbalstīja Mērsraga novada atdalīšanu no Rojas novada. Ārkārtas vēlēšanas notiks 18. decembrī, bet jaunievēlētās domes uz pirmo sēdi sanāks jau nākamā gada 3. janvārī. Jaunievēlēto deputātu pilnvaru termiņš būs līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā.
Tikai gadu pēc pašvaldību vēlēšanām, kad lepni tika paziņots par administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, parādījusies pirmā nopietnā plaisa pirms gada izveidotajā jaunajā Latvijas kartē ar 109 novadiem.
Aizdomīgi viegli un ātri 100 gudrās galvas ir iedevušas brīvlaišanas grāmatu Mērsraga pašvaldībai, kas bija šādu pārmaiņu iniciatore. Līdz šim atdalīšanās process gan tik raiti vis nebija noritējis. Biežāk varēja pārliecināties par pretējo, to, cik viegli ir kādā brālībā iestāties, nevis aiziet no tās. Neiedomājami grūti ir mainīt pat apsaimniekošanas uzņēmumu, kur nu vēl administratīvi teritoriālo vienību. Vispirms ir jāsavāc 75 procentu dzīvokļu īpašnieku paraksti (ej nu visus atrodi), pēc tam, kad tas izdarīts, vēlreiz jāstaigā un visi jāmeklē, lai noslēgtu jaunu līgumu. Kāds tur brīnums, ka daudzdzīvokļu mājās netiek īstenoti siltināšanas projekti, ko ar tik izdevīgiem noteikumiem piedāvā ES un Latvijas valsts, ne arī notiek kādas citas aktivitātes. Vieglāk jau ir visu atstāt tā, kā ir, nevis mēģināt ko mainīt. Pat no PSRS savulaik izstāties bija gandrīz vai vieglāk, nekā namu apsaimniekotājam uzteikt reiz noslēgtu līgumu.
Jā, pirmais novads Latvijā ir sadalīts. Pirmais precedents ir noticis, bet vai tagad gals maisam vaļā un vai arī citi gribēs šķirt lielākoties piespiedu kārtā noslēgto laulību? Ticamāk, ka tomēr ne. Turklāt liela loma būs arī jaunajai Saeimai, ko ievēlēsim 2. oktobrī. Politiskie spēki, kas iekļūs parlamentā, visticamāk, gan aizmirsīs savus pirmsvēlēšanu solījumus, gan ignorēs vēlētājus, pat ja starp 100 gudrajām galvām, Šlesera vārdiem runājot, būs tie, kas ir nolikuši savas mierīgās dienas (gluži kā Blaumaņa Kristīne), lai izvestu Latviju no krīzes, ar to domājot Gunti Ulmani. Blaumaņa Kristīne savas vieglās dienas nolika, lai būtu kopā ar Edgaru, bet vai tas bija tā vērts? Arī politiķiem, kas reiz jau bijuši pie varas, droši vien šoreiz būtu bijis labāk paklusēt, paiet malā un dot iespēju politikā ienākt jaunajiem. Varbūt viņiem labāk izdotos darboties Latvijas labā, nekā ierindas biedriem, buldozeriem un citiem pēc 100 krēsliem izslāpušajiem „vecajiem vilkiem".
Autore: ŽEŅA KOZLOVA