Aizvakar Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz mainīt laulības šķiršanas regulējumu, proti, bezstrīda kārtībā uzticot šķirt laulību zvērinātam notāram vai dzimtsarakstu nodaļai, nevis tiesai, kā tas ir patlaban. Viedokli par iecerētajām izmaiņām lūdzu izteikt Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Vinetu Lamberti un Cesvaines novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Ievu Lasi.
Tā būs jauna funkcija
– Ja plānotos likumu grozījumus pieņems, dzimtsarakstu nodaļai tā būs jauna funkcija, ko tai būs pa spēkam veikt, un arī laulātie pāri, kas vēlēsies šķirties, varēs to izdarīt daudz vienkāršāk un ātrāk. Kā paredz izstrādātais likumprojekts, dzimtsarakstu nodaļa izskatīs tikai tās lietas, kur nepastāv strīdi, bet pēc statistikas datiem to nav apmēram 50% gadījumu, – uzsver Vineta Lamberte. – Tiesas ir ļoti noslogotas, līdz ar to cilvēkiem ir ilgi jāgaida līdz lietas izskatīšanai tiesā, un tas, protams, ir ļoti apgrūtinoši. Turklāt tam nav arī lielas jēgas, jo – kurš nedzīvo kopā, tas arī nedzīvos. Plānotie likuma grozījumi mazinās arī laulības šķiršanas izmaksas. Patlaban valsts nodeva par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietās ir 100 latu, bet par laulības šķiršanu dzimtsarakstu nodaļā to plāno noteikt 25 latu apmērā. Finansiāli tā ir diezgan liela starpība, līdz ar to iedzīvotāji būs ieguvēji arī šai ziņā. Taču, no otras puses, emocijas nav tās patīkamākās, ja man kā dzimtsarakstu nodaļas vadītājai vienā dienā jālaulā, bet otrā dienā jāšķir. Ja tiks pieņemti iecerētie likuma grozījumi, mēs varēsim šķirt tikai tās laulības, kuras reģistrētas Madonas novadā un kuru lietas atrodas pie mums.
Izjūtas divējādas
– Man šķiet, ka samērā reti ir gadījumi, kad laulātie pāri bez problēmām, uz iesnieguma pamata vien var aiziet katrs uz savu pusi. Dzīve jau rādīs, cik būs to, kas gribēs šādi noformēt laulības šķiršanu dzimtsarakstu nodaļā. Es uz to raugos ar dalītām jūtām. Ir bažas, vai laulātajiem neradīsies kādas problēmas pēc tam, kad oficiāli būs jau šķīrušies un nevarēs sadalīt kopīgo mantu vai vienoties par bērnu audzināšanu, – atzīmē Ieva Lase. – Arī samazinātā nodeva par laulības šķiršanu dzimtsarakstu nodaļā var veicināt šķirto laulību pieaugumu un pat mudināt uz šādu rīcību. Īpaši vilinoši tas varētu būt laukos, kur līdzšinējā nodeva 100 latu apmērā daļu tomēr atturēja no sasteigtas laulības saišu pārraušanas. Katrā ziņā paredzamie likuma grozījumi ir runga ar diviem galiem, sava veida eksperiments. Vienubrīd dzimtsarakstu nodaļās varēja slēgt arī laulību līgumus, taču tad tas tika atcelts, jo tas tomēr prasa labas juridiskas zināšanas, bet ne visiem dzimtsarakstu nodaļu vadītājiem tādas ir.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA