Aivars Aivieksts at­griežas ar esejām un fotogrāfijām

10. septembrī Lim­bažu gal­ve­najā bib­liotē­kā (LGB) Dze­jas die­nu noskaņās, klātesot arī pašam autoram, atklāja ma­do­nieša Ai­va­ra Aiviek­sta (īstajā uzvārdā – Seržāns) izstādi „Fo­togrāfi­jas un esejas".

„Dzej­nie­ki lai­kam ir pirm­ie, kas ar savām me­ta­forām iekrāso ru­de­ni," ievadā uzsvēra cie­miņš. Izstādē apskatāmas paša Aivara Aiviek­sta ar t. s. ziep­jut­rau­ku uzņem­tas fo­togrāfi­jas, no kurām vairākas pa­spil­gtinātas, izman­to­jot da­to­ru, un kat­rai no tām pie­vie­no­ta no­teik­ta ese­ja. Au­tors gan pie­bilda, ka pir­mie ra­dušies li­terārie sa­cerēju­mi, at­bil­sto­ši attēli no jau iepriekš iemūžinātiem mir­kļiem pie­meklēti pēc tam. Dažas no šīm esejām (kopskaitā sa­cerētas vairāk ne­kā 100, pa­gaidām tās tikai ma­nu­skriptā) A. Aivieksts iz­teiksmīgi un ie­in­triģējoši lasīja klāte­sošajiem. Dzirdējām kodolīgu stāstu gan par Ab­ras sie­vu, Tēvu un Ru­beņu de­ju, gan vēl ci­tus. Interesanti, ka fo­to­attēli un ese­jas viens ot­ru pa­skaid­ro vi­sai tēlai­ni, ļaujot skatītājam/lasītājam vaļu fantāzi­jai. „Man patīk, ka fo­togrāfi­ja ir apģērbta ne ti­kai ar krāsu, bet arī ar vār­du, tāpēc radās ide­ja par šādu izstā­di," skaid­roja A. Aivieksts. Ar fo­to­grafēšanu viņš aizrāvies no sko­las ga­diem. Izstāde jau ap­ceļoju­si Ma­do­nu, Gul­be­ni un Sa­lacgrīvu, bet LGB to var paspēt ie­pazīt līdz 10. oktob­rim.

Tikšanās reizē ma­do­nie­tis lasīja arī sa­vus dze­joļus, tostarp tādus, ku­ros katrs vārds sākas ar vienādu bur­tu. Šādi iz­stai­gāts viss al­fabēts, pie dažiem bur­tiem pakavējo­ties vairāk. Turklāt dze­joļi iz­ceļas ne ti­kai ar fonētis­ki nepa­ras­tu skanēju­mu, bet arī ar pārdomātu zem­tek­stu. Lim­baž­nie­­kiem dzejnieks atklāja arī ma­zu no­slē­pu­mu – nupat Lubānā dienas­gais­mu ie­raudzīju­si viņa tre­šā grāma­ta „Aprīļa atrait­ne", kurā ap­ko­po­ti nu­le ­minētie dze­joļi.

Vēl A. Aivieksts pastāstīja, ka no vaļas­prie­kiem pir­majā vietā viņam ir ūdeņi, būdams kaislīgs makšķer­nieks, dodas ša­jās gaitās, sākot no Liepājas un bei­dzot ar Peipu­su Igau­nijā. Ot­rajā vietā vie­sis ie­rin­do mazdārziņu – ļoti patīkot savā no­da­bā pa to rosīties un pēc ieguldītā dar­ba sa­gaidīt rudens ražu. Dze­ju Aivars Aivieksts no­sauc ti­kai par sa­vu trešo aiz­raušanos, bet tāpēc vien tā nav maz­svarīgāka. „No jan­vāra līdz jūli­jam ne­uz­rakstīju ne­vie­nu dze­jo­li, bet pēc tam apmēram mēneša lai­kā aiz­pildīju ve­se­lu burtnīcu, kurā šodien ļāvu ielūko­ties arī jums. Kad piekūstu mak­šķerējot, gri­bas atkal ķer­ties pie rak­stīšanas," nosmēja vie­sis.

Sarīko­ju­ma noslēgumā LGB pasāku­mu or­ga­ni­za­to­re Zeltīte Mil­le­re pa­teicās dzej­nie­kam par kopābūšanu radošā gai­sotnē. Arī pērnru­den Aivars Aivieksts cie­mojās Lim­bažos, kad Sar­kaņu pa­gas­ta teātris „Piņģe­rots" šeit izrādīja viņa dze­jas kom­pozīci­ju „Gais­ma logā". Amatier­teātra tru­pa joprojām tur­pi­na spēlēt šo iestudēju­mu.

Autore: ILVA BIRZKOPE
(„Auseklis")

AUTORES foto