Ciemu iedzīvotājiem, kuri dzīvo individuālajās mājās, jau kopš pagājušā gada nogales bija jāatsakās no māju individuālajiem nosaukumiem, un pašvaldībām bija jāpiešķir nosaukumi ielām un mājas jānumurē, taču daudzviet Latvijā pašvaldības nesteidzas pildīt šos valdības noteikumus.
Valdība lēmumu, ka māju nosaukumi drīkstēs būt tikai individuālajām sētām ārpus ciematiem, pieņēma pagājušā gada novembrī. Lēmums arī paredzēja, ka pilsētu un ciemu teritorijās visām mājām ir jāpiešķir numurs, kas piesaistīts ielas nosaukumam. Taču tagad izrādās, ka tikai retā pašvaldība to ir izdarījusi. Pēc pašvaldības lēmuma saņemšanas mājas īpašniekam ir jādodas uz Zemesgrāmatas nodaļu, lai iesniegtu nostiprinājuma lūgumu. Par adreses maiņu ir jāsamaksā divi lati, bet par jaunu īpašuma apliecību – trīs lati. Zemesgrāmatas izsniegtajā īpašuma apliecībā paliks arī mājas vēsturiskais nosaukums.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts atzina, ka situāciju līdz galam mūsu novadā vēl nav apzinājis, taču šis jautājums, visticamāk, lielas problēmas neradīs, vismaz šobrīd nav tādu signālu, taču jautājums tiks pārrunāts tuvākajā pagastu pārvalžu vadītāju sanāksmē.
– Godīgi sakot, neredzu šai pārdēvēšanai nekādu jēgu, un pašvaldības īpaši uz to nesaspringst. Process ir saistīts ar īpašuma pārdēvēšanu, līdz ar to ir jāveic izmaiņas ar īpašumu saistītajos dokumentos. Zemesgrāmatas aktā, kur agrāk bija māju nosaukums, tagad jāieraksta adrese. Pieņemu, ka tūlītējus izdevumus tas pat neprasa un iedzīvotājam pēc lēmuma pieņemšanas nav uzreiz jāskrien uz Zemesgrāmatas nodaļu, lai pārreģistrētu īpašumu. To parasti dara tad, kad ar īpašumu tiek veiktas kādas darbības, tad pie viena tiek nomainīta arī adrese, – norādīja Āris Vilšķērsts.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS