Mežsaimniecībai un Kalsnavas meža pētīšanas stacijai veltītās izstādes Madonas muzejā skatāmas vēl pāris nedēļu.
Kopš atvēršanas pavasarī Meža dienu laikā līdz augusta beigām apmeklētāju skaits abās tuvojās diviem tūkstošiem. Starp tiem bija arī cilvēki, kas interesanti papildinājuši muzejā redzamo. Starpkaru mežsaimniecības sistēmu raksturo izkārtnes plāksnīte "Madonas virsmežniecības IV iecirkņa mežzinis", tā kādreiz atradusies pie ēkas pilsētas pievārtē Lazdonas "Slokās". No Sarkaņu puses mums atveda koka bluķi.
Žāklē starp stumbru un zaru vairāk nekā pirms 60 gadiem (pēc gadu gredzeniem skaitot) ieaugusi izkapts. Domājams, kara vasarā "Vidsētu" ļaudis pēc zāles pļaujas iekāruši izkapti jau pussimtu gadu zaļojušā kļavā pie avotiņa. Drīz pēc tam Plātes ģimene devās bēgļu gaitās. Saimnieks esot atgriezies, taču nākamajā rudenī arestēts kā bijušais aizsargs. Darbarīks tā arī palicis un turpmākajos gados jo dziļi koksnē ieslēpts. Šovasar kaltušo kļavu garumojot, krietni pabojāta motorzāģa ķēde, jo ārēji nekas par cieto tēraudu stumbrā neliecināja. Tā nu koks arī šādi vistiešākajā veidā kļuvis par cilvēku dzīves liecinieku. Taisnība tautasdziesmas četrrindei: Cirvi cirtu ozolā,/ Tēvu zemi atstādams./ Ja nevaid, kas piemin,/ Lai piemin ozoliņš.
Rudens apkārtnes mežsaimniecībai atnācis ar neplānotiem darbiem un zaudējumiem, ko radīja augusta sākuma vētra. Līdzīgi bija arī vairāk nekā pirms 40 gadiem, toreiz gan lielākie postījumi – Kurzemē, arī Vidzemes piejūras daļā.
Savulaik septembra trešā svētdiena kalendārā bija ierakstīta kā Meža darbinieku diena. Gribot par šo tradīciju zināmā mērā atgādināt, ceturtdien, 16. septembrī, izstāžu zālēs rīkosim lasījumus par mežsaimniecības vēsturi (sākums pulksten 11).
Kopā ar Madonas muzeja darbiniekiem uzstāsies kolēģi no Valmieras, vēsturnieki no Rīgas un Smiltenes, tāpat meža pētīšanas stacijas direktors un bijušais Lubānas MRS direktors. Viesosies arī Mahtras muzeja pārstāvis no Igaunijas sadarbības rajona Raplas, tādējādi pasākumu padarot starptautisku. Tēmas visdažādākās – par mežiem senlaikos, par to apsaimniekošanu XIX gadsimtā, par pēckara meža normu pildīšanu, par medīšanu un medību suņiem. Aicinām visus, kam meži interesē.
Uz izstādes laiku aizņemtos materiālus atdosim to īpašniekiem. Pārējie glabāsies muzeja krātuvēs un gribētājiem, kas par to taujās, būs apskatāmi un izmantojami arī vēlāk. Liela daļa no tiem iegūta pēdējā gada laikā, tādējādi iekļauti tā sauktajā muzeju elektroniskajā kopkatalogā. Par tiem ziņas atrodamas arī internetā. Nākamgad muzejs domā iesākto turpināt, pievēršot uzmanību meža materiālu, koksnes tālākai izmantošanai. Gatavosim izstādi par novada kokamatniekiem.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ