Tie, kam ir iespēja pēc darbīgās nedēļas pabūt sestdienas pirtiņā, iespējams, var justies pārāki par tiem, kam šādas izdevības nav, jo pirtī var ne tikai nopērties, bet arī atjaunot mundrumu, stiprināt domas un uzlabot veselību. Ar dažādām niansēm pirts procesu uzlabošanā iepazīstināja pirtniece, arī masiere Anna Lutere un pirts speciālists, sertificēts masieris Gvido Zinkevičs, kuri augustā savus ieteikumus sniedza biedrības „Latvijas pirtis" rīkotā pasākumā Aronas pagasta Čurkstu ģimenes saimniecībā – „Lielajos Kupros". Par tā norisi „Stars" lasītājus informēja iepriekš, šoreiz – par praktiskajiem padomiem.
Izrādās, ka tie, kuri īstā lauku pirtiņā netiek, nemaz tik apdalīti nav, jo šo to (pat diezgan daudz) lietas labā var darīt arī ārpus pirts. Anna Lutere ierādīja, ka pērties var arī citādi, lāva nemaz nav vajadzīga – ir iespēja sevi palutināt arī bez tās, noperoties vai noperot otru ar paša izvēlēto slotiņu kādā mierīgā vietā, tāpat ar visām drēbēm, jo koku un augu enerģiju varot sajust pat caur apģērbu.
Vakarā, pēc nogurdinošas darbdienas vai pēc gara ceļa, kas pavadīts automašīnā, var sarūpēt sev relaksējošas kāju vannītes – sagatavot siltu ūdeni, kam pievieno tādus ziediņus un lapiņas, ko salasa, staigājot pa savas mājas pagalmu vai pļavu, vai arī ejot gar mežu.
Šim ūdenim var pievienot arī sāli, sodu vai kādus trīs pilienus joda tinktūras, ziemā – pielikt kādu paegļa zariņu. Veltot sev kaut neilgu brīdi miera, izmērcē kājas šādā peldē.
Bet, ja nav vēlēšanās zālītes lasīt, ir iespēja darīt ko citu – izmantot paša govs pienu, un, pēc A. Luteres domām, neviena aptieka, neviens ārsts nevar darīt tādus brīnumus cilvēka veselības labā, kādus spēj parasta gotiņa – viņas dotais piens. Tomēr būtiski ir izmantot paša govs pienu, jo savējā būs ēdusi tādu zāli un tādu barību, kādu saimnieks izvēlējies, līdz ar to saimniekam būs iespēja rast sajūtas, ko sniedz dabas radītie brīnumi, kurus turklāt, pat neapzināti, izraudzījies pats. Tātad A. Lutere iesaka – piens noteikti ir jāuzvāra, tad jāiemērc kājas – gan tādā pienā, kas jau padzisis, jāpārklāj pāri dvielis un, mierīgi sēžot, jāizbauda šis brīdis. Procedūru būtu vēlams veikt piecus, sešus vakarus pēc kārtas, turklāt izmantot var vienu un to pašu, jau iepriekš lietoto pienu, taču tas noteikti katru vakaru jāuzvāra. Kājas var mērcēt arī siena smalkumos, kas aplieti ar karstu ūdeni, tādā veidā būs iespēja tikt vaļā no kāju locītavu sāpēm.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 08.09.2007.
Autore: GITA SILIŅA
AUTORES un GUNDARA KAMINSKA foto