Tas nu ir noticis – izmantojot moderno informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas, pirmo reizi Madonā un Latvijā mēģinājām klausīties dzeju, sazinoties ar draugiem kaimiņvalstīs.
Dzeja un tai līdzās – Baltijas valstu valodu skaniskā telpa. Ekrāns spožs un neparasts ar virtuāli parādītiem kaimiņu dzejniekiem, un tam līdzās – klātienē tveramie un dzirdamie mūsu pašu autori un tulkotāji.
Madonas novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte, atklājot Dzejas dienu videotiltu starp Madonas-Anikšču-Raplas bibliotēkām un visiem klātesošajiem tajās, uzsvēra, ka tieši šai dienā Madonas novadā sāk ieskanēties ikgadējās Dzejas dienas.
Vienpadsmito gadu visaptverošu pasākumu saistībā ar Dzejas dienām kūrē Madonas novada bibliotēka, un, tā kā pirms trim gadiem Madonas novada bibliotēkā tika parakstīts triju valstu sadarbības līgums starp Anikščiem, Raplu un Madonu, ir radusies jauna pieredze, jaunas atziņas un iespējas telpā un laikā. – Šodien mēs visi bibliotēku jomā piedzīvosim ko nebijušu, – notiekošā gaidās piebilda Imelda Saulīte. – Apzināju citus kolēģus un droši varu teikt, ka Latvijas bibliotēkās nekas tamlīdzīgs vēl nav noticis. Zinu, mums izdosies un dzeja izskanēs gan Raplā, gan Anikščos, gan Madonā – valodu daudzveidībā un interešu kopībā.
Sveicienus tiešraidē nesa arī Raplas bibliotēkas un Anikšču bibliotēkas pārstāvji. Sakari gan brīžiem pievīla: dažkārt bija pagrūti dzirdēt, brīžiem – redzēt kaimiņvalstīs notiekošo. Un tomēr – bija neparasti, savā ziņā – interesanti, jo bibliotēkas lasītavā strāvoja labvēlības un pirmreizēja eksperimenta gars.
Par Dzejas dienām kā sadarbības iespēju un tradīciju lika aizdomāties projekta autores Sarmītes Radiņas teiktais. – „Dzeja ir nesalīdzināmi lielāka par tevi, ak, bezgala mazā pasaule", – citēja viņa. – Dzejnieks atrodas kaut kur pa vidu – starp pasauli sevī un pasauli apkārt, ar mūžīgo vēlmi padarīt neapzināto par apzinātu. Dzeja paņem aiz rokas un apstādina, lai ieklausāmies, lai sadzirdam. Tie ir mūsu dzīves mirkļi, kas ietērpti vārdos, kas izskan mūzikā un dāvina citiem dzejnieka dvēseles debesis. Un tad rodas gaismas tilti, tās patiesās satikšanās vai atkalredzēšanās.
Latvijā kopš 1965. gada 11. septembra – Raiņa simtgades – tiek atzīmētas Dzejas dienas. Dienas, kad dzejas vārdi un dzejnieki svin svētkus. Sarmīte Radiņa atcerējās, ka vienpadsmit gadu garumā Madonas novada bibliotēka šos svētkus centusies veidot pēc iespējas dažādākus: svinot Dzejas dienas pagalmā, ielu svētkos, bibliotēkas kāpnēs, atverot jaunas grāmatas, iesaistot pasākumā mūzikas skolas audzēkņus un pedagogus, Madonas teātra aktierus, vadot dzejas stundas skolās, iepazīstot atdzejotāju darbu un literārās aktivitātes, satiekoties klātienē ar autoriem no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un tagad – veidojot videotiltu.
– Nojausmas, izjūtas, pieredze aptvert neaptveramo dvēseles valodā, – rezumēja viņa.
Videotiltā piedalījās visu triju sadarbības pilsētu autori. Igauņu dzejniekus pārstāvēja Andress Ehins un Kristiina Ehina, lietuviešu – Zita Butkute un Algirdas Gogelis, Madonas novadu – Anita Skrjabe un Oļģerts Skuja. Tulkojumus, lai dzeja videotiltā izskanētu trijās valodās, lasīja atdzejotāji Guntars Godiņš un Jānis Elsbergs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 09.09.2010.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto