Skolotājas Mirdzas Teteres simtgades atcere
4. septembrī Ērgļu Blaumaņa kapos dega 100 svecīšu pie skolotājas Mirdzas Teteres (dzim. Pielēna) atdusas vietas, kur bija pulcējušies viņas skolēni, draugi, tuvinieki, kolēģi, paziņas no Gulbenes, Lubānas, Rīgas, Cēsīm un paši ērglēnieši.
Visiem bija rokās ziedi un daudz labu vārdu par viņas mūža darbu. Atceres brīdis bija sirsnīgs, gaišs un svinīgs. Parastajā kapusvētku kārtībā dievvārdus noturēja Ērgļu ev. luteriskās draudzes mācītājs Kaspars Eglītis, pēc tam Ērgļu mūzikas kopa „Pulgosnieši" veltīja savai ansambļa dibinātājai un vadītājai Mirdzai Teterei (1995-2000) viņas pašas kādreiz iemācīto tautasdziesmu „Dzied', māsiņa, vakarā" un „Kas var zvaigznes izskaitīt". Atceres sarīkojuma turpinājums sekoja Ērgļu saieta namā. Šo pasākumu bija organizējušas Mirdzas Teteres Ērgļos dzīvojošās skolnieces – pensionētā skolotāja Viktorija Vucena un daktere Aina Braķe.
Viņu sarūpētā piemiņas izstāde „Lietas – cilvēka mūža darba liecinieces" bija ar daudzām pašas skolotājas saglabātajām liecībām par viņas bagāto, darbīgo, dziesmai un pedagoģes darbam veltīto mūžu. Sarīkojumu vadīja Sandra Avotiņa, aicinot izstaigāt atmiņu ceļus kopā ar Mirdzas Teteres bijušajiem skolēniem, kolēģiem, mūziķiem un māksliniekiem no Rīgas. Skolotājas Teteres atceres sarīkojumu pagodināja Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, pianists Ventis Zilberts, Dailes teātra aktrise Lidija Pupure un rakstnieks (arī skolotājas Teteres bijušais audzēknis Lubānas vidusskolā) Jānis Liepiņš. Lidijas Pupures sniegumā skanēja A. Čaka dzeja, veltīta Maijai Grīnfeldei. Jānis Liepiņš pastāstīja par „abām dāmām", kā viņš nosauca Mirdzu Teteri un Maiju Grīnfeldi, kuras saistīja gan kopīgas studijas Baltu filoloģijas fakultātē, gan skaista draudzība. Ventis Zilberts atskaņoja skolotājas iemīļotos klavieru skaņdarbus.
Sandra Avotiņa un Valdis Zirnis lasīja Mirdzas Teteres un viņas vīra Valda vēstules, kuras izstrāvoja īstu Solveigas un Pēra Ginta dziļās mīlestības romantisku saviļņojumu.
Mirdza Tetere, dzimusi rīdziniece, kādu laiku dzīvojusi un skolojusies Piebalgā, pēc tam atkal Rīgā. Pēc Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas fakultātes beigšanas 1941. gadā Mirdzas Teteres skolotājas darba gaitas iesākās Nurmižos, uz kurieni bija pārcelta Kaucmindes mājturības skola. 1945. gadā skolotāja uzsāka darba gaitas Lubānas vidusskolā. Viņa mācīja latviešu, vācu valodu; vadīja teātri, kori. No 1950. līdz 1955. gadam veica virsdiriģentes pienākumus Cesvaines rajonā.
1952. gadā Lubānas vidusskolā sāka mācīties Jānis Zābers, nākamais Latvijas operteātra slavenais tenors. Mirdza Tetere kļuva par Jāņa Zābera pirmo mūzikas skolotāju un sagatavoja viņu tālākām mācībām J. Mediņa mūzikas skolā Rīgā.
No 1956. līdz 1992. gadam skolotāja strādāja Gulbīšu skolā. Lielākais notikums bija skolotājas Teteres sagatavotā vērienīgā Jurjānu Andreja simtgades atcere Jaungulbenes tautas namā 1956. gadā. Jurjānu Andreja piemiņas sarīkojums aicināja skolotāju dziļāk ielūkoties tautas dziesmas burvībā. Nākamajā gadā Mirdza Tetere sāka apgūt kokles spēli. Sākumā viņa darīja to pašmācības ceļā, vēlāk – Latvijas Valsts konservatorijā. Apguvusi instrumentu, viņa izveidoja Gulbīšu vidusskolā koklētāju ansambli, pirmo šāda veida kolektīvu Latvijā. Drīz vien jaunie koklētāji guva ievērību un piedalījās arī televīzijas pārraidē Rīgā.
Skolotāja Mirdza Tetere saņēmusi daudz atzinību, goda rakstus valsts un vietējās pašvaldības mērogā par piedalīšanos mākslinieciskajā pašdarbībā, par priekšzīmīgu koru sagatavošanu, par teicamiem rezultātiem koru un dramatisko ansambļu skatēs, gan kā soliste, gan virsdiriģente. Pati viņa par visdārgāko ir uzskatījusi 1990. gadā Valmierā folkloras salidojumā saņemto J. Cimzes biedrības medaļu „Par tautas dziesmu". Šī medaļa un daudzi citi apbalvojumi, kā arī fotogrāfijas, vēstules, piemiņas albumi, dokumenti, personīgās lietas un cits bija skatāms izstādē Ērgļu saieta namā.
1992. gada rudenī Mirdza Tetere atgriezās savā jaunības dienu zemē – Ērgļu pagastā mātes dzimtas mājā „Pēterēnos". 1995. gadā Ērgļos tapa izveidota folkloras mūzikas kopa „Pulgosnieši", ko skolotāja vadīja līdz sava mūža beigām. 2001. gada 5. martā 91. dzīves gadā Mirdza Tetere aizgāja mūžībā.
Ērgļu novads var lepoties, ka novada kultūras vēstures grāmatā ir ierakstīts vienas izcilas personības – skolotājas, mūziķes, folkloristes, kordiriģentes – Mirdzas Teteres – vārds, kuras mūža liecības turpmāk glabāt ir uzticētas R. Blaumaņa muzeja krājumā. Savulaik rakstnieks Jānis Liepiņš, dāvājot savai skolotājai grāmatu „Nedariet pāri", kā veltījumu Mirdzai Teterei ierakstījis: „Lielajai dziesmu karalienei!" Šis ieraksts izsaka ļoti daudz.
Autore: ANNA KUZINA