Kusas pamatskolā mācību darbs, kā visās Latvijas vispārizglītojošajās mācību iestādēs pēc svētku noskaņās pavadītā 1. septembra, tika uzsākts 2. septembrī.
Tā kā todien lija stiprs lietus un skolā uzsāktie remontdarbi joprojām nav pabeigti, izglītības iestāde piedzīvoja visai nepatīkamus brīžus. Augšstāvā no jumta tecēja ūdens, spaiņi un bļodas bija nepieciešami arī atsevišķās telpās nedaudz zemāk.
– Kā zināms, 8. augusta vētra norāva daļu Kusas pamatskolas jumta, tas arī deva šo „efektu", – „Staram" apstiprināja Kusas pamatskolas direktors Agris Sārs. – Plēve augšstāvam ir uzklāta, bet, tā kā citi celtnieki to izkustināja (viena brigāde skolā liek jumtu, otra veic ēkas siltināšanas darbus. – Aut.), bija jāglābj, kas glābjams. Lietus klasēs nelija, ūdens straumēm vien pilēja augšas telpās, kas tuvāk jumtam.
Direktors neslēpa, ka strādnieki, kas siltina skolu, diemžēl ignorē otras brigādes veikumu, saskaņotības starp abu darbu veicējiem nav.
Uz jautājumu, kad remontdarbi tiks pabeigti, Agris Sārs atteica: – Solīts tiek ļoti skaisti – kā vienmēr, visu paveikt termiņos, bet termiņi tiek atlikti un atlikti.
Siltināšanas darbiem pēdējais beigu termiņš ir noteikts novembra beigās, jumtu uzlikšot ātrāk. Pirmdien, 6. septembrī, strādnieki plāno kāpt augšstāvā, iespējams, ko jumtam līdzīgu viņi sāks veidot. Darbus Kusā veic apakšuzņēmums zem lielā uzņēmuma „Cēsu būvnieks". Siltināšanu tāpat veic celtniecības firma „Cēsu būvnieks", kam pieslēgti apakšuzņēmēji.
Taujāts par Zinību dienas norisēm, Agris Sārs vēstīja: – 1. septembris Kusas pamatskolā bija jauks. Pulcējāmies sporta zālē, pirmo reizi izmēģinājām Zinību dienā tikties šajā vietā. Nebija slikti: valdīja plašums, svaigs gaiss, ko elpot, un brīva piekļūšana. Telpa ir apskaņota, viss izdevās labi.
Jaunajā mācību gadā Kusas pamatskolā kopumā mācās 119 bērnu, pērn to bija par vienu vairāk – 120. Pirmajā klasē mācības uzsākuši 16 skolēnu, viņu audzinātāja ir skolotāja Inese Ikauniece.
Tā kā 2. septembrī ūdens augšstāvā tecēja ar straumi (tika gan salikti spaiņi), ir cietis grīdas segums. – Parkets augšas telpās ir cietis, sekas tam paliks, – reāli uz problēmu lūkojās direktors. – 3. septembrī, lai gan lija lietus, ūdens telpās netecēja, jo atbrauca strādnieki un brezentu, kas pārklāts jumtam, pabīdīja, kā nākas. Ja celtnieki savu darbu neizdarīs, būsim spiesti darīt to paši. Špaktelēsim logus un pamazām taisīsim visu pa kārtai. Būs kā vecos laikos – paši skolotāji krāso, paši veic citus remontdarbus, – pieļāva Agris Sārs.
Darba apjoms skolā ir pietiekami liels: jānomaina 220 logu, un tā ir jānosiltina. – Jau tad, kad tika noslēgts līgums ar firmu, bija saprotams, ka tādu apjomu pavilkt firma nespēs, – komentēja Agris Sārs. – Ja novada pašvaldība uz visiem objektiem slēdz līgumu ar vienu firmu, rezultāts jau sākotnēji lemts neveiksmei. Vai tā ir politiska vai ekonomiska lieta – nezinu, – izbrīnu par notiekošo pauda Kusas pamatskolas direktors.
Logi šobrīd skolā ir gandrīz apmainīti, ne visas ailas ir piepildītas ar putām. Līdz ar to šur tur ir caurvējš un daži logi (apmēram divpadsmit) nonākuši Degumniekos, kur tie ir nepareizi aizvesti, izkrauti un netiek vesti atpakaļ uz Kusu.
– Ar logu licējiem mums ir normāls kontakts, – vaicāts par strādājošajiem, sacīja Agris Sārs. – Viņi te dzīvo, dzer tēju, stāsta, kādus materiālus viņiem atved, ko sola atvest. Cilvēki ir normāli, bet viņus krāpj priekšnieki no augšas. Darba algas ir samazinātas: no tā, ko pēc Eiropas normatīviem siltināšanas projektos strādniekiem vajadzētu saņemt, viņi saņem kādu desmito daļu. Valda mežonīgais kapitālisms, bet mums kā ķīlniekiem šai sakarā (tāpat kā daudzām citām Latvijas skolām) pastāv apgrūtinājumi.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto