Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdē 17. augustā tika apspriests priekšlikums mainīt Madonas novada pašvaldībai piederošo zemes gabalu „Pagasta mežs" (Ļaudonas pagasts) 13,39 ha platībā pret privātpersonai piederošo zemes gabalu „Lejas Ziķi" 11,65 ha platībā.
Madonas novada dome nav šī priekšlikuma iniciatore, tomēr, kā komitejas sēdē atzīmēja būvvaldes vadītājs Andris Rieba, pašvaldības interesēs ir iegūt savā īpašumā zemes gabalu „Lejas Ziķi", jo tas pieslēdzas biatlona slēpošanas trasei un Rūpniecības ielai. Šis projekts ir republikas nozīmes, un tas pamatoti ir jau ieguvis apzīmējumu „pilsētas plaušas".
Šādu iespēju – mainīt valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai, paredz „Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums", kurā ir noteikta arī nekustamā īpašuma novērtēšanas kārtība.
Lai pašvaldība savā īpašumā varētu iegūt zemes gabalu „Lejas Ziķi", sākotnēji uzmanība tika pievērsta diviem zemes gabaliem – „Strīduspurvs" un „Pagasta mežs".
– Izvērtējot zemes gabalu maiņas platības un vērtības līdzvērtību, līdzvērtīgs pašvaldībai piedāvātajam zemes gabalam „Lejas Ziķi" varētu būt „Pagasta mežs", bet, lai to noteiktu precīzi, ir jāveido abu nekustamo īpašumu vērtības novērtēšanas komisija un jānosaka zemes gabalu nosacītā cena, lai varētu izdarīt secinājumu, vai tie ir līdzvērtīgi, – atzīmēja Andris Rieba.
Tomēr pēc diskusijas, kas izraisījās deputātu vidū un kurā savas domas izteica arī Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Dreimane, domnieki vismaz pagaidām šo priekšlikumu neakceptēja, izvirzot uzdevumu būvvaldei zemes gabalu maiņai izvērtēt arī citus Madonas novada pašvaldībai piederošus zemes gabalus citās pagastu pārvaldēs.
Jāsaka, ka dienaskārtībā izvirzītais priekšlikums maiņai piedāvāt tieši šo zemes gabalu visai lielu neizpratni bija jau paspējis izraisīt arī Ļaudonas pagasta iedzīvotājos.
– Šāds problēmas iespējamais risinājums arī man nāca negaidīts. Ja tas ir brīdis, kad Ļaudonas pagasta pārvaldei ir jāsamaksā aizdevums, ko tai gada sākumā piešķīra Madonas novada pašvaldība (Ls 17 500), tad tā arī jāpasaka, lai to varētu izskaidrot arī pagasta iedzīvotājiem. Taču tad, kad pie manis atnāca pirmie ļaudonieši un vaicāja, kāpēc tiek atdots gandrīz vai labākais Ļaudonas mežs, man pašai, kā saka, bija acis kvadrātā, jo arī man tā bija pirmā dzirdēšana. Šis mežs atrodas uz Madonas novada robežas Sāvienas pusē, un tikai nesen – 2008. gadā – zemesgrāmatā tika nostiprinātas īpašumtiesības. Tas ir augošs, pie tam jau cērtams mežs, – uzsvēra Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Dreimane.
Arī Madonas novada pašvaldības domes deputāte Ruta Vizāne izteica neizpratni, kāpēc maiņai tiek piedāvāts tieši šis zemes gabals.
– Maiņai ir jābūt līdzvērtīgai. Kailcirtei ar atstātajiem ekokokiem pretī jāpiedāvā augošs, nevis cērtams mežs. Un tādu, iespējams, var atrast arī mūsu, Ļaudonas, pagastā, – teica Ruta Vizāne.
Arī deputāts Valentīns Rakstiņš, uzsverot, ka iesāktais „Smeceres sila" sporta bāzes projekts ir jāpabeidz, atzina, ka novada pašvaldība tomēr tik vienkārši nedrīkst paņemt Ļaudonas pagastā esošo mežu, neko pretī nedodot. Aizdevumi gada sākumā tikuši piešķirti arī vairākām citām pagastu pārvaldēm, ne tikai Ļaudonas pagastam.
– Jā, es piekrītu, ka tagad mēs esam „vienā katlā", tomēr kaut kādai kompensācijai, ja pieņemam šādu lēmumu, ir jābūt. Lai cilvēkiem to varētu izskaidrot, ir jāzina, kāds Ļaudonai būs ieguvums, atdodot savu labāko mežu. Kaut kādam labumam taču ir jābūt! Katrā ziņā ignorēt Ļaudonas pagasta iedzīvotājus mēs nedrīkstam, – uzskata Valentīns Rakstiņš.
– Gandrīz jau gadu tas ir diskutabls jautājums. Šajā laikā ir bijuši kritiski finansiāli brīži arī Ļaudonas pagasta pārvaldei, kad novada dome, pat īpaši neizvirzot prasības par piešķirto līdzekļu atmaksu, no kopējā katla iedalīja Ļaudonai, tāpat kā dažām citām pagastu pārvaldēm, papildu līdzekļus. Un es pat neredzu iespēju, kā tās varētu šos papildus piešķirtos līdzekļus novada pašvaldībai atdot. Turklāt, ņemot vērā, ka maiņai piedāvāto zemes gabalu platības nav novērtētas, mēs nezinām, kāda būs vērtību attiecība. Iespējams, ka būs jāveic kādas korekcijas un varbūt pat vajadzēs no zemes gabala „Pagasta mežs" nodalīt kādu daļu, ja tā vērtība būs par 20 procentiem lielāka nekā zemes gabalam „Lejas Ziķi", – atzīmēja Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, aicinot visus beidzot sākt justies kā vienotai pašvaldībai.
Savukārt Madonas novada pašvaldības būvvaldes vadītājs, zemes dienesta speciālists Andris Rieba, ar ko sazinājos vakar, vaicāts, vai ir izdevies atrast arī citus līdzvērtīgus zemes gabalus, ko varētu piedāvāt maiņai pret pašvaldībai nepieciešamo zemes gabalu „Lejas Ziķi", atzina, ka pie tā tiek strādāts.
– Tiek izvērtēti dažādi varianti, kas apmierinātu abas puses, skatāmies, kādi Madonas novada pašvaldībai piederoši zemes gabali ir arī citās pagastu pārvaldēs, ne tikai Ļaudonā. Problēmas rada tas, ka līdz novada izveidošanai daudzi pagasti savā īpašumā esošos mežus jau bija izcirtuši ne pa jokam. Tomēr ceram, ka, neraugoties uz to, mums izdosies atrast abpusēji pieņemamu risinājuma variantu, bet ja ne, tas nav „dzīvības un nāves" jautājums, – situāciju skaidroja Andris Rieba.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA