Sākoties jaunajam mācību gadam, tradicionāli tiek pārrunāta arī skolas formu ieviešanas nepieciešamība. Diskusijas par to notiek jau daudzus gadus. Viedokli, vai atbalsta skolas formu ieviešanu, lūdzu izteikt Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku un Madonas novada Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītāju Andri Simtnieku.
Nav finansiāla seguma
– No vizuālā aspekta raugoties, es piekristu skolas formas ieviešanai, bet šai idejai, manuprāt, nav finansiālā seguma un uzvelt vecāku pleciem vien to arī nevajadzētu. Tādā gadījumā šīs problēmas risināšanā, izstrādājot programmu, būtu jāiesaista arī pašvaldības un valsts institūcijas, – uzskata Tālis Salenieks. – Cik zinu, ieviešot formas Madonas Valsts ģimnāzijā, lielākā problēma jau bija to izmaksas. Ne katra ģimene var atļauties formas iegādei tērēt 50, 70 vai vairāk latu, vismaz maznodrošinātām ģimenēm tā ir ļoti liela summa. Taču, protams, ja izdotos samazināt formu izmaksas un tās ieviest, vizuāli jau būtu ļoti skaisti, un tas savā ziņā skolēnus pat disciplinētu, jo pēc formām vien varētu atpazīt, kurā skolā viņi mācās. Vieglāk būtu arī cīnīties ar dažādiem disciplīnas pārkāpumiem, smēķēšanu un tamlīdzīgām lietām. Taču šajos finansiālajos apstākļos ieviest skolas formas ir grūti un par to runāt vēl ir pāragri.
Nav tik izteiktas
– Šodien apģērba atšķirības lauku skolās, manuprāt, nav tik izteiktas, kā tas varbūt ir pilsētās. Laukos skolēnu kontingents ir vienveidīgāks. Savstarpējās attiecības vairāk ietekmē tas, cik tīrs un sakopts skolēns ir atnācis uz skolu, vai ir nomazgājies, vai arī izvēlies kā no gultas. Protams, būtu ļoti jauki, ja skolas formas tiktu ieviestas un tās būtu pārdomātas, izgatavotas no kvalitatīva auduma, – spriež Andris Simtnieks. – Formu ieviešana pozitīvi ietekmētu arī patriotisko audzināšanu, veicinātu lepnumu par savu skolu, jo katrai mācību iestādei būtu sava forma. Arī laukos nebūtu slikti tādas ieviest, bet diez vai to ļaus ģimeņu rocība. Pārsvarā laukos apģērbu bērniem iegādājas lietotu preču veikalos, un tas nav nekas slikts, jo bieži vien tur var nopirkt labākas kvalitātes preci, nekā veikalos ar ķīniešu ražojumu piedāvājumu. Diemžēl mūsu valstī joprojām nav sakārtota izglītības sistēma. Problēmu jau pietiek ar mācību līdzekļu iegādi. Vispirms būtu jāievieš vienādas mācību grāmatas un darba burtnīcas visā valstī, lai, mainot skolas, tās vecākiem nebūtu jāiegādājas no jauna, un tikai pēc tam – skolēnu formas.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA