Vēl trešdien un ceturtdien „Stara” redakcijā iegriezās cilvēki, lai paustu sarūgtinājumu un lielo sāpi par to, ka pēc postošās vējgāzes bez elektrības visilgāk — jau vairāk nekā desmit dienu — lauku viensētās jādzīvo veciem ļaudīm un — pats trakākais — viņiem neviens pat orientējoši nevarot pateikt, kad tiks salabota elektrība. Katram bija savs stāsts par to, ko šajā laikā nācies piedzīvot, cik produktu bijis jāizmet laukā, jo daļai tos lielākā daudzumā vismaz nedēļai no pilsētas saved bērni.
Atbilstoši LR spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem elektroietaišu avārijas vai bojājuma gadījumā tas jānovērš ne ilgāk kā 24 stundu laikā, bet tas neattiecas uz tādām dabas stihijām kā 8. augustā piedzīvotā vējgāze. Viedokli, vai normatīvajos aktos tomēr nevajadzētu precizēt, cik ilgā laikā elektrības padeve būtu jāatjauno arī dabas stihijas gadījumos, lūdzu izteikt Madonas novada pašvaldības domes deputāti Rutu Vizāni.
Skaidrībai jābūt lielākai
— Arī Ļaudona ir viena no tām pagastu pārvaldēm, kur atsevišķās mājās iedzīvotāji bez elektrības dzīvoja vēl šīs nedēļas sākumā un iespējams, ka kādā sētā elektrības padeve nav atjaunota joprojām. Nenoliedzami, „Latvenergo” ir piedzīvojis vēl nepieredzēti plašus energoapgādes bojājumus, ko vienā dienā nav iespējams atjaunot. Taču skaidrībai gan vajadzētu būt lielākai, — uzskata Ruta Vizāne. — Cilvēki, izņemot Klientu apkalpošanas servisu, jau nezina, kur citur zvanīt, bet situācijā, kad bez elektrības jādzīvo vairāk nekā nedēļu, nepietiek ar to, ka kāds laipnā balsī paziņo par bojājuma pieņemšanu. Cilvēki taču grib zināt, pēc cik dienām (kaut vai tikai aptuveni) tiks atjaunota elektrība, bet to neviens nevar pateikt, kaut gan daudziem tas ir ļoti svarīgi. Tagad liela daļa arī laukos ir sapirkusi jaunos ledusskapjus, paši vairs arī cūkas neaudzē, bet gaļu lielākā daudzumā iepērk no zemniekiem, tāpēc tad, kad pazūd elektrība, vēlas zināt, cik ilgi tās nebūs, kā rīkoties šādā brīdī — mēģināt gaļu saglābt, ja ir cerība, ka elektrības padeve tiks atjaunota tuvākajā laikā, vai arī to sālīt un žāvēt, ja bez elektrības būs jādzīvo ilgstoši. Tāpat visas ogas, kas bija sasaldētas lietošanai ziemā, nu ir zudušas vai savārītas ievārījumā. Un cilvēkiem to ir pat vairāk žēl, nekā gaļas, jo, ja būs nauda, gaļu vēl nopirks, bet tādas ogas, kādas bija saliktas saldētavu kamerās, vairs šajā sezonā nebūs iespējams atgūt — ne zemenes, ne avenes, ne upenes. Tagad mēs visi esam ļoti atkarīgi no elektrības. Ja nav tās, nav arī sakaru un arī nekādas informācijas. Un, ja vēl nav sava transporta, nu kā vecs cilvēks tai pašā dienā lai paziņo, ka nav elektrības, bet jo vēlāk piesaka bojājumu, jo ilgāk ir jāgaida, kamēr tiek atjaunota elektrība.
Autors: ŽEŅA KOZLOVA